Virešos pagājušajā nedēļā beidzās tradicionālais konkurss par sakoptākajām sētām un sumināja konkursa uzvarētājus. Arī “Alūksnes Ziņas” brauca lūkot, kā klājas Virešu sētu saimniekiem.
Virešos pagājušajā nedēļā beidzās tradicionālais konkurss par sakoptākajām sētām un sumināja konkursa uzvarētājus. Arī “Alūksnes Ziņas” brauca lūkot, kā klājas Virešu sētu saimniekiem.
Viena no konkursa organizatorēm Ināra Ozoliņa stāsta, ka komisija īsā laikā apmeklēja visas pagasta sētas – vairāk nekā 200. Sētu saimniekus sumināja daudzās nominācijās, kur katrā uzteica trīs saimniekus. Pasniedza arī atzinības rakstus un sponsoru sarūpētās balvas.
Konkursā sveica skaistāko daiļdārzu saimniekus, sakoptāko piemājas saimniecību, zemnieku saimniecību un netradicionālo saimniecību. Sveica arī par ieguldījumu teritorijas sakopšanā, ainavas veidošanā, viesmīlīgāko pagasta sētu saimniekus, par skaistāko māju norādi. Savukārt Virešu un Vidagas pasta nodaļas darbinieces bija sarūpējušas simpātijas balvu skaistākās pastkastītes īpašniekam. Savu simpātijas balvu pasniedza arī nodibinājums “Fantāzija”. Daudzi Virešu sētu saimnieki saņēma atzinības rakstus par ieguldījumu sētas sakopšanā. Šajā grupā sumināja galvenokārt gados cienījamus ļaudis, kam ne visam pietiek spēka, tomēr daudz ir paveikts. Vērtēja arī pagasta daudzdzīvokļu mājas.
“Konkursu centāmies rīkot tā, lai katrs iedzīvotājs būtu gandarīts, tādēļ šogad sakoptāko sētu saimniekus apbalvojām. Tiesa, izvērtēt bija ļoti grūti, jo uz vienas rokas pirkstiem pagastā var saskaitīt tās mājas, kuras nebija sakoptas. Katrs iedzīvotājs cenšas sakopt vidi ap sevi un veidot tajā ko interesantu. Ņemot vērā šīs vasaras sausumu, ir jāapbrīno cilvēku spēja nosargāt savus dārzus.
“Ir cilvēki, kam svarīgāk ir parunāties ar komisijas pārstāvjiem, nevis parādīt savu dārzu – arī to mēs augstu novērtējam, uzklausām. It īpaši svarīgi tas ir gados vecākiem cilvēkiem,” stāsta Ināra Ozoliņa.
Aug parūkkoks un etiķkoks
Brakšu ģimeni šogad konkursā sumināja par skaistāko daiļdārzu. Saimnieci Māru ar dzīvesbiedru Hariju sastopu strādājam savā daiļdārzā, kas patiesi pārsteidz ar daudzveidību un krāšņumu. Tas veidots jau 12 gadus, kopš Brakšu ģimene dzīvo savā Līvānu tipa mājā. Saimniecei ļoti patīk eņģeļtaures, tādēļ to krāšņie ziedi pašlaik dārzā ir lielākais lepnums.
“Man puķes patīk, tādēļ tām naudu nežēloju un dārzā pavadu visas dienas. Man patīk vērot puķes, kā no viena maza stādiņa sakuplo skaists krūms. Ļoti žēl, ka šoziem rozes izsala. Esmu cilvēks, kas nevar mierīgi nosēdēt, tādēļ vajag visu laiku darboties,” saka saimniece.
Viņa izved ekskursijā pa savu dārzu un labprāt pastāsta, kas kur aug un kā tur nokļuvis. Pašlaik krāšņi zied dālijas. Māras dārzā aug arī daudz interesanta – spinātzemenes, dekoratīvās, stīgojošās zemenes, kurām ziedot ir dzelteni ziedi, etiķoks, parūkkoks, arbūzi, dekoratīvās avenes.
“Etiķkoks manā dārzā vēl nav uzziedējis. Esmu redzējusi Smiltenē, ka tas zied lieliem, lillā ziediem. Gaidīšu, kad man arī uzziedēs,” saka Māra.
Daiļdārzā cīnās ar kurmjiem
Viņa ir cilvēks, kuram patīk eksperimentēt. Piemēram, nopļauto zāli ap māju liek čupā kopā ar nezālēm, bet pēc tam uz tās stāda ķirbjus un arbūzus.
“Citi apšaubīja un teica, ka nekas man tur neizaugs, bet – aug griezdamies! Vienīgi ķirbjus par tuvu esmu piestādījusi arbūziem, jo ķirbja lapas nomāc arbūzus,” viņa saka.
Daudz rūpju saimniecei sagādā kurmji, kas šovasar ir apsēduši dārzu. Tos viņa ķer ar lāpstu, lūkojot, kur kurmis rok. Tā izdevies jau četrus kaitniekus noķert.
“Laikam tādēļ, ka tik ļoti esmu uzrušinājusi zemi dārzā, kurmim te patīk, jo ir vieglāk rakt. Nezinu, kā ar viņiem cīnīties, jo – kur izrok, tur augi nokalst. Ieraku zemē etiķa esences pudeli, bet nebaidās,” sūrojas Māra.
Ir viesmīlīgākie saimnieki
Upenieku pāri – Emmu un Osvaldu – sastopu laipnus un sirsnīgus, tādēļ nodomāju, ka ne velti šīs sētas saimnieki konkursā sumināti par viesmīlību. Arī viņi laipni izrāda savu “Ķegumu” dārzu un atzīst, ka šīsvasaras sausums daudz slikta darījis.
“Biju jau nolēmusi, ka vairs nelaistīšu, jo nav spēka, bet – uzlija lietus. Pagraba augšā pavasarī skaisti ziedēja puķes, bet tagad tur viss izkaltis, jo apliet arī grūti – ūdens tek nost. Puķes audzējam paši savās siltumnīcās, jo visu nopirkt nevar,” saka E.Upeniece.
Osvaldam ļoti patīk lilijas, tādēļ tās jau 10 gadus aprūpē viņš. Pašlaik viņam ir jau apmēram 70 šķirņu liliju – gan Austrumu, gan Āzijas. Pašam ļoti patīk Austrumu lilijas, jo tās brīnišķīgi smaržo. Emmas kundze atzīst, ka ar tām arī viņa no vīra puses tiek lutināta.
“Žēl, ka šogad bargajā ziemā daudzas lilijas izsala. Tomēr lilijas ir vinnējušas dārzeņus, jo dārza galā ir tām ierīkota liela dobe,” saka O.Upenieks. Savukārt Emmai mīļākās puķes ir dālijas, tādēļ viņa rūpējas par savu 100 šķirņu dāliju dārzu un lepojas, ka tajā ir arī dālija “Alūksne”.
Ir septiņas govis
Upenieku dārzā aug arī krūmmellenes. Saimnieki atzīst, ka to ogas ir citādākas nekā ierastajai meža mellenei. “Turklāt mute melna nepaliek! Krūmmelleņu ievārījums man pat labāk garšo,” saka Osvalds.
Upenieku ģimene pagūst ne tikai puķes audzēt, bet arī savu saimniecību aprūpēt. Viņiem ir septiņas slaucamas govis, divas grūsnas teles un pieci teliņi.
“Ir jau daudz, bet nekas. Ja dikti piekūstu, eju atpūsties un tad atkal pie lopiņiem. Galvenais ir sarūpēt barību, pārējais nav tik grūti. Bet es visu mūžu esmu lopus aprūpējusi. To pussagruvušo fermu netālu visi tā kā pieminekli šodien par Upenieces fermu dēvē. Tur pavadīju 27 gadus,” saka E.Upeniece.
“Rožlejās” pilnveido saimniecību
Savukārt Klētnieku ģimenes saimniecībā “Rožlejas” ir jūtama rosība. Šajā sētā senlaicīgais lieliski sadzīvo ar mūsdienīgo – vecās kūts, šķūņa un klēts ēka ar atjaunoto pagrabu, bet dīķī uz saliņas ir saglabāta vecā pirtiņa. Ir uzcelta jauna guļbūves pirts, kurā ir arī atpūtas telpas, bet pašlaik pamazām pārbūvē dzīvojamo māju.
Meta Klētniece gādā, lai sētā no agra pavasara līdz vēlam rudenim netrūktu ziedu. Pie mājas ir izveidotas skaistas puķu dobes, to malas betonējot. Viņa vairākkārt uzsver, ka sētas sakoptība nav tikai viņas nopelns, bet arī meitas, znota un mazbērnu.
“Iepriekš pie mājas bija liela rožu dobe, bet šoziem tās izsala – palika tikai viena rozīte! Bet man rozes tik ļoti patīk, ka atļāvos nopirkt vēl vienu. Šogad meita Signe mudināja šajā dobē viskautko stādīt un tā arī izdarījām. Tagad tur zied samtenītes, asterītes, kannas, aneranti jeb Dieva puķes,” stāsta M.Klētniece.
Šogad viņa izveidojusi jaunu puķu dobi pie grāvja, ko nākamgad pilnveidos un pārveidos. Jau tagad viņa ir iesējusi dažas puķes nākamajam gadam.
“Pavasarī brīnišķīgi ziedēja rododendri, tikai žēl, ka viens iznīka. Man ļoti patīk puķes – arī pļavu puķes, jo katrai ir sava burvība,” saka M.Klētniece.
Pateicas sponsoriem
Sakoptākās Virešu sētas vērtēja pagasta padomes priekšsēdētāja Ārija Ceļmillere, SIA “Vireši” priekšsēdētājs Ivars Kalniņš, pašvaldības deputātes Signe Klētniece, Dace Kravale, Sikšņu pamatskolas direktore Una Reķe, sociālā darba organizatore Inese Dragone un pašvaldības lauku konsultante Ināra Ozoliņa. Konkursa organizatori pateicas visiem sponsoriem, kas sarūpēja balvas loterijai.
Apdrošināšanas sabiedrība “BTA” dāvināja trīs apdrošināšanas sertifikātus zemnieku saimniecībām, kas varēs veikt apdrošināšanu ar atlaidēm. “Vidzemes ceļi” dāvināja kaļķojamo materiālu un šķembu kravu, SIA “Vireši” – mēslu kravu, SIA “Lienama- Alūksne” – kasti ar dzērveņu sulas pudelēm, SIA “ZZK” – dāvanu karti lauksaimniecības pakalpojumiem, SIA “Andruks” – dāvanu karti autoremonta pakalpojumiem, dzejniece Kornēlija Apškrūma – grāmatas, zemnieku saimniecība “Ķelles” – maisu jauno kartupeļu, Beču ģimene – medus burkas, SIA “Kesko Agro” – kopšanas līdzekļu komplektu.
Sētu saimniekiem bija iespēja piedalīties vēl vienā loterijā, tikai dāvanas tai bija jāatnes katram sētas īpašniekam.
