Sinoptiķi prognozē, ka šonedēļ joprojām būs sauss laiks.
Sinoptiķi prognozē, ka šonedēļ joprojām būs sauss laiks. Tikai nedēļas beigās no Skandināvijas Baltijas jūrai pietuvosies zema spiediena ieplaka, kas atnesīs nokrišņus. Tas nozīmē, ka atkal jāgaida un jācer. Tomēr īslaicīgs lietus, kāds bija pāris dienas, neko būtiski nespēj mainīt. Vairs nav spēka lūkoties nemainīgajā saules vaigā, kas jau izdedzinājis ne tikai tīrumus, mežus un laukus, bet arī izsusinājis akas un dīķus. Zemniekiem draud bankrots, tāpēc daudzviet spriež par ārkārtas situācijas noteikšanu. Varbūt taisnība tiem, kas saka, ka tā neko nemainīs? Jā, graudu, kartupeļu, dārzeņu raža un arī ienākumi pēc ārkārtas situācijas pasludināšanas nekļūs lielāki. Tomēr situācijas nopietnības atzīšana var mainīt attieksmi, jo ārkārtas situācija prasa ārkārtas rīcību.
Speciālisti norāda, ka ik gadu Latvijas reģionos tiek pieredzēti dabas nodarīti zaudējumi. Tomēr tik daudzas lauksaimniecības nozares un plašas teritorijas nav cietušas. Viskatastrofālākā situācija ir lopkopībā. Daudzviet ganībās zāles nav, tāpēc lopiem izbaro ziemai sagādāto barību. Turklāt jārēķinās, ka šoreiz nav izdevies sagādāt lielus krājumus, jo dabiskajās pļavās zāles bija maz. Apkopotā informācija liecina, ka nodrošinājums ir 30 līdz 60 procenti no nepieciešamā. Ne viens vien ganāmpulka īpašnieks jau domā par lopu skaita samazināšanu. Pat dodot govīm spēkbarību, piena izslaukums ievērojami samazinājies.
Graudi vārpās ir sīki un sakaltuši. Vietām vispār nebūs, ko kult, bet zemniekiem ir jāmaksā bankām kredīta procenti un jāpērk degviela. Dramatiska aina paveras arī kartupeļu laukos. Dažām šķirnēm zem lakstiem ir tikai mazie bumbuļi. Kartupeļu audzētāji raizējas, ka tos ar kombainu nevar novākt. Kārtīgs lietus tupeņiem varētu nākt par labu, bet graudiem tas varētu drīzāk kaitēt. Zemgales zemnieki atklātā vēstulē zemkopības ministram Mārtiņam Rozem, ministrijas valsts sekretārei Laimdotai Straujumai un Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomei informē, ka ražas zudums ziemas kviešiem ir 30, vasaras kviešiem – 40 līdz 50, kartupeļiem – 50, lauka dārzeņiem – 60 procenti. Arī cukurbietes attīstījušās ļoti vāji. Turklāt noskaidrots, ka situācija Vidzemē un Latgalē ir kritiskāka nekā Zemgalē un Kurzemē. Skaidrība par patiesajiem izaudzētā zudumiem būs tikai septembrī. Sausumu un citus dabas radītus postījumus nav iespējams paredzēt, tāpēc jāievieš stabila apdrošināšanas sistēma. Tikmēr ne tikai zemniekiem, bet arī pārtikas produktu patērētājiem par visu būs jāmaksā vairāk.
Viss liecina, ka dārgāka kļūs ne tikai maize, piens un piena produkti, bet arī dārzeņi un to izstrādājumi. Turklāt konservēto produktu būs par 50 procentiem mazāk nekā pērn. Bet, lai atmaksātos dārzeņu konservēšana, pārstrādātāji gaida dārzeņu cenu samazināšanos. Jaunās ražas produkti veikalos parādīsies augusta beigās.
