51. Savā dienasgrāmatā viņa vēlāk rakstīs: “Šodien uzzināju, ka nēsāju divus Kramiņu bērnus, man liekas, ka bērnu vārdi ir Aldis un Valdis. Jūtos kā kāda bērnu mašīna, kam tikai viens uzdevums – iznēsāt un dzemdēt.
51. Savā dienasgrāmatā viņa vēlāk rakstīs: “Šodien uzzināju, ka nēsāju divus Kramiņu bērnus, man liekas, ka bērnu vārdi ir Aldis un Valdis. Jūtos kā kāda bērnu mašīna, kam tikai viens uzdevums – iznēsāt un dzemdēt. Svešas olas inkubatorā… Ja tie būtu mani un iemīļotā vīrieša bērni, droši vien būtu ne tikai pārsteigta, bet arī laimīga: ar vienu šāvienu, kā saka – divi zaķi… Tagad nesaprotu, vai priecāties vai skumt? Nespēju ne vienu, ne otru. Ir šoks! Atliek gaidīt savu lielo brīvlaišanas stundu. Kāda tā pienāks? Vēl vismaz mēnesis, kas jāizstaigā. Labi, ka man ir Rihards, kurš ļoti gaida mana “komandējuma” beigas. Ceru, ka dēls nekad neuzzinās par manu savdabīgo darbu, kas prasījis tik daudz! Viņš to varētu saprast nepareizi, nespējot arī tad, kad būs pieaudzis, pieņemt savas mātes izmisuma soli, kad, likās, tikai tā varēja iegūt līdzekļus. Ir nu gan Eleonorai uztrenēta acs! Kaut viņa mani neizprašņātu par vīru, par ģimeni… Atbildes vienalga nebūs. Kramiņi noteikti ir pateikuši modrajai vecmāti par gaidāmajiem dvīņiem. Kad Kramiņi runās ar mani par tālāko? Varbūt par papildu atlīdzību? Domāju, ka varu izdarīt cēlu žestu un labajai Ivetai pasniegt dāvanu, ko viņa jau sen ir gribējusi: šoreiz divus bērnus viena vietā. Viņa ir jauka, labi iepazīta sieviete! Viņu negaida vieglas dienas. Ja nu manās miesās augušie bērni izrādīsies citādi nekā viņa savu laimi ir iedomājusies? Nezinu, vai paliksim draudzenes vai labāk attālināties uz visiem laikiem? Saņemt pielīgto un vēsā mierā visu censties aizmirst? Jārunā par to ar psihologu!
Vai Iveta ir gatava, pati nepiedzemdējusi, ķerties pie mātes pienākumu pildīšanas? Vai viņas mīlestība nebūs tikai tāda surogācija? Kāds liktenis būs zēniem, kas piedzims Lauvas zodiaka zīmes valdīšanas laikā? Vai viņi jebkad uzzinās, kas ir gan savu vecāku pirmsākuma, bet svešas sievietes iznēsāti? Vai arī tā nebūtu trauma bērnībā, kam milzīgs iespaids uz viņu dzīvi? Nekas nav tik vienkārši kā man agrāk likās. Cik vieglprātīgu lēmumu es pieņēmu, toreiz nedomājot par sekām! Es toreiz biju pilnīgi cita sieviete. Nabadzība un izmisums laikam bija laupījuši manu veselo saprātu.”
Visu vakaru abas māsas pavada kopā. Kramiņi ir kaut kur aizgājuši, un neviens netraucē izrunāties. Māsas kādu laiku nav tikušās. Dīvaini, bet viņas sākumā nerunā par gaidāmajiem dvīņiem, it kā viņu nemaz nebūtu. Velda viņu nemierina, un viņu sarunas ir par Veldas dzīvi, viņas lielo mīlestību un cerīgo nākotni, kas vairs nav miglā tīta. “Kad tu tiksi brīva, mēs ar Ginti rīkosim kāzas… Viņš domā, ka Romānu vajadzētu ņemt no bērnunama pie mums ģimenē, sākumā kā audžudēlu. Puika raksta man vēstules un gaida. Gints ir vienreizējs, tik saprotošs. Varbūt viņš neapzinās lielā zēna, kas dzīvē tik daudz cietis, audzināšanas grūtības. Baidos tikai, vai tā būs vienmēr un vai es savu izredzēto pārāk neidealizēju. Var taču būt arī laimīga dzīve? Mums visiem, tanī skaitā arī tev un Rihardam. Lāči piedāvā vismaz pagaidām dzīvot viņu lauku mājās, kuras vajagot arī uzraudzīt. Tikai divdesmit kilometrus no pilsētas.
