Vakar visā Latvijā atzīmēja Annas dienu. Alūksnē arī ir Annas iela, kurā viena no iedzīvotājām ir alūksniete Anna Ivanova.
Vakar visā Latvijā atzīmēja Annas dienu. Alūksnē arī ir Annas iela, kurā viena no iedzīvotājām ir alūksniete Anna Ivanova.
To, ka šī vārda īpašniece dzīvo Annas ielā, A.Ivanova atzīst tikai par sakritību, bet pati vārdadiena viņai nav lieli svētki. “Anna ir populārs vārds ne tikai latviešiem, bet arī krieviem un citām tautām. Tad jau man ir jālepojas, ka vecāki man devuši tik populāru un skanīgu vārdu,” saka A.Ivanova.
A.Ivanova stāsta, ka Annas ielā dzīvo kopš 1997.gada. Arī pirms tam viņa dzīvoja ielā ar skaistu nosaukumu – Jāņkalna iela.
“Man ļoti patīk dzīvot Annas ielā. Iela nav gara un liela, toties kaimiņi te ir ļoti draudzīgi un uzticami. Tiesa, Annas ielā un tai tuvākajā apkārtnē esmu vienīgā Anna. Alūksnes Svētās Trīsvienības pareizticīgo baznīcā, kur esmu draudzes padomes locekle, ar vienu sievieti reiz strīdējāmies par draudzīgumu. Viņa teica, ka latviešu kaimiņi pret mums, krievvalodīgajiem, nav nemaz tik draudzīgi, bet es tam iebildu un rosināju aizdomāties – bet varbūt mēs pret viņiem neesam pietiekami draudzīgi? Kad dzīvoju Jāņkalna ielā, man visi kaimiņi bija latvieši – labākus kaimiņus nemaz nevar vēlēties! Un šeit, Annas ielā, ir tāpat. Annas ielā dzīvoju mājā, kur puse ēkas pieder man un puse – kaimiņiem, ar kuriem dzīvojam kā viena ģimene, viens otram izpalīdzam, uzticam savus priekus un bēdas,” saka alūksniete.
Senajiem latviešiem Annas diena bija Saimnieču diena, kad raudzīja pirmo ražu – kartupeļus, burkānus, kāva pirmo aunu. Annās zīlēja arī laiku, un ticējums vēsta – ja Annas dienā līst lietus, tad rudenī būs daudz sēņu, bet rieksti būs tārpaini.
