Romāns turpinājumos. 47. Autores Ievas Bērziņas paskaidrojums tālākā sakarā: “Nezinu, vai lasījāt ar interesi līdz šai vietai manu gara darbu, vai tas likās no gaisa sagrābstīts un palika daudziem neievērots un pat kaitinošs.
Romāns turpinājumos. 47.
Autores Ievas Bērziņas paskaidrojums tālākā sakarā:
“Nezinu, vai lasījāt ar interesi līdz šai vietai manu gara darbu, vai tas likās no gaisa sagrābstīts un palika daudziem neievērots un pat kaitinošs. Kad sāku gadu atpakaļ interesēties par surogācijas tēmu, atradu daudz interesanta pārdomām un radās emocijas, kas prasījās uz papīra. Ieceri atvieglināja fakts, ka pati esmu ar mediķa izglītību un šo to saprotu no surogācijas procesa medicīniskās puses. Tika pāršķirstītas daudzas lapas žurnālos un citā literatūrā, ieskatījos interneta informācijā, lasīju preses ziņas. Reizēm saņēmu informāciju no cilvēkiem, kas zināja, ka esmu šinī procesā ieinteresējusies, un viņi man pastāstīja to, ko vēl nezināju. Secināju, ka tā ir tēma, piemērota manai rakstāmspalvai. Surogācijas jautājums mani sāka tikpat kā vajāt: ko jūt surogātmāte, ko sieviete un viņas vīrs, kas gaida savu bioloģisko, no pašu dzimumšūnām radīto vai citādā ceļā iegūto, svešas sievietes iznēsāto bērnu? Maz gan ticams, ka tik drīz šāda palīdzība bezbērnu ģimenēm būs viegli sasniedzama, kaut gan pasaulē ir valstis, kur tas ir atļauts arī no juridiskā viedokļa. Tas esot tur arī savdabīgs peļņas veids brīvprātīgi salīgtajām sievietēm, tā sakot- savs bizness. Tad nu tas gara darbs arī pamazām tapa: rindu pa rindai no darba brīvajā laikā un tika aiznests uz laikraksta redakciju, kur to neatteica publicēt. Tas nav mans pirmais darbs, un mana rakstītājas biogrāfija iestiepusies gadu garumā. Lai lasītājam būtu lielāka intriga un līdzdalība, nolēmu darba nobeigumam uzrakstīt vairākus variantus. Lasīju, ka pat teātrī izrādes laikā skatītāji nobalso, kādu lugas nobeigumu gribētu izrādei. Kāpēc gan man neizdarīt to pašu? Redaktore šo variantu pieņēma kā interesantu priekšlikumu, un tagad, kad tuvojas 16. romāna nodaļa, varianti ir lasāmi. Kā jūs domājat būtu loģiskāk un interesantāk: Vita – Īvande aukstasinīgi atdod savu pielīgto “darbu” Kramiņu ģimenei, ciešot tikai sirdsapziņas mokas un saņem deviņos grūtniecības mēnešos pielīgto summu, (kuras lielums man arī nav zināms), vai paliekot par krustmāti pašas iznēsātajam bērnam, kā to darot ārzemēs, un kādu laiku vai uz visiem laikiem ir saistīta ar bērna bioloģisko māti un tēvu?
Te iespējamas tik daudzas problēmas. Ir arī daudzi citi varianti, taču es rakstīju tikai divus. Ja esat lasījuši manis rakstīto par šo tēmu un ir vēlēšanās piedalīties aptaujā par ticamāko variantu, sūtiet uz redakciju jūsu izvēlēto loģiskāko variantu. Es ceru, ka pamanījāt, kas lasīja, ka visīstākā surogātmāte, manuprāt, ir Klaudija. Nosodīt vai saprast šo tēmu, tas ir diskusijas vērts. Ticu, ka lasīt turpinājumos šādu smagu gabalu ir grūti. Varbūt atrodas kāds sponsors, kas spēj ielikt darbu, tā varētu būt – vāciņos.
Ar cieņu pret lasītāju, vienalga ar pozitīvu vai negatīvu attieksmi – Ieva Bērziņa.”
