46. Bērna vecāki to visu bija paveikuši visstingrākajā slepenībā, sievai tanī laikā uzturoties ārzemēs.
46.
Bērna vecāki to visu bija paveikuši visstingrākajā slepenībā, sievai tanī laikā uzturoties ārzemēs. Viņas izpalīdze, bērna iznēsātāja, tur bijusi pašas māsa. Tā sakot, radu būšana! Kramiņu izvēlētais ceļš ir daudz sarežģītāks. Viņiem no radiem nebija piemērotas kandidatūras. Kad Ivars aptvēra, ka eksperiments ar mēģenes bērnu sākas un svešās sievietes grūtniecība ir apstiprinājusies, viņu pārņēma dīvainas izjūtas. Kļūt par tēvu šādā variantā? Protams, kā nobriedis vīrietis viņš ilgojās pēc mantinieka.
Iveta savukārt bija emocionāla, bieži absolūti neaprēķināma un neizprotama kā jau radoša sieviete! Strādājot sieviešu žurnālā par žurnālisti, viņa bija par daudz ko dzirdējusi un arī lasījusi. Iveta rakstīja par svešām dzīvēm, pievienoja izdomātus notikumus, sajaucot patieso dzīvi ar izdomām. Te nu sākās viņu patiesā dzīve, par kuru žurnālā nedrīkstēja- vismaz kādu laiku- rakstīt. Ivaram bija skaidrs, ka agri vai vēlu par šo metodi rakstīs, un droši vien arī Iveta. Daži viņas raksti, pēc Ivara domām, bija izdevušies, citi bija galīgi garām un atbilda lētai gaumei. Tas bija viņas bizness, viņas kabatasnauda un arī vaļasprieks. Viņas aprakstītais šķita intriģējošs un tāpēc pieprasīts. Ivaram viņas darbošanās reizēm bija jāatbalsta arī finansiāli. Par viņa līdzekļiem tika izdotas dažas Ivetas stāstu un romānu grāmatiņas. Tās gan nekādu lielo atbalsi sabiedrības lasošajā daļā neguva, tomēr Iveta par grāmatiņām bija priecīga kā bērns. Viņas iemīļotās tēmas bija savstarpējās attiecības. Mājās krājās kaudzēm grāmatu, rakstu un romānu par šo mūžīgo tēmu. Iespējams, sievas kā rakstnieces panākumi bija vēl tikai priekšā. Ivars pamanīja, ka viņa savā mājas datorā ir sākusi rakstīt par tematu, ko viņi tagad pārdzīvoja: surogācijas tēmu. Kad Ivars bija labsirdīgi par to pazobojies, viņa ne pa jokam sadusmojās, nosauca viņu par bezjūtīgu radījumu un uz Lieldienām, kad bija paredzēta tikšanās ar to sievieti – viņu bērna nēsātāju – sarīkoja emocionālu mājas skandālu un izlikās greizsirdīga uz pašas izdomātu sāncensi. Vitu Ivars tā arī nesatika. Viņam likās, ka pietiek ar to, ka abas sievietes ir satuvinājušās. Vīrietis vismaz pagaidām varēja arī nebūt redzams, ja jau Iveta nebija gatava uz Ivara satikšanos ar bērna iznēsātāju. Protams, viņus visus trīs nākotnē negaidīja vieglas dienas. Jo tuvāk nāca dzemdību termiņš, jo neskaidrākas bija arī Ivara domas: vai viņi bija pieņēmuši pareizo lēmumu, tik neizpētītā zinātnes lauciņā ielaužoties. Būtu mierīgi dzīvojuši sava bezbērnu pāra dzīvi, ja jau liktenis tā bija lēmis. Arī Ivara vecāki, uzzinājuši par mazbērna netradicionālo radīšanu, nespēja uzreiz aptvert notiekošo un palika domīgi un satraukti. Ivara mātei pat uznāca viegla sirdslēkme, palēcās asinsspiediens un nācās dzert zāles: “Ka Iveta ir neaprēķināma, es zināju, bet, ka gatava uz tādu eksperimentu… Tev vajadzēja agrāk ar mums par to runāt, kamēr viss nebija sācies. Mēs visu kopā pārrunātu. Es būtu noteikti pretī, un viņa atmestu šo savu domu. Padomā tikai, dēls, sveša sieviete savā ķermenī nēsā tavu bērnu. Vai tas var labi beigties? Ja nu viņa, bērniņu dzemdējusi, atsakās atdot? Vai tu aptver lietas nopietnību un sekas? Māte ir tā, kas dzemdējusi. To nosaka likums. Neprasīšu nemaz summu, kas par to jums ir jāmaksā. Tu stāsti, ka tā sieviete ir gudra, inteliģenta, un tas arī nav labi. Ja viņai izveidosies izteiktas mātes jūtas, sekas tur nevar paredzēt. Jums būs jāaudzina bērns pa trim.”
Tā domāja Ivara māte, un dēls atzina, ka viņai zināmā mērā var izrādīties arī taisnība. Tēvs bija mazāk emocionāls un saskatīja lietas racionālo pusi, teikdams: “Labāk tā, nekā – nekā! Ja viss ir sācies, tad esam fakta priekšā. Neviens nevar apgalvot, ka tas būs slikti. Ņem, dēls, arī tu savās rokās procesa kontroli, skaties, lai tā sieviete laikus saprot, ka tas ir viņas darba līgums. Labi, ka viņai ir savs bērns. Es negribētu viņu satikt, lai lieki nesatrauktos, un tā jau ir tava un Ivetas darīšana. Tā jūs esat izlēmuši, un tas jāuzskata par pareizu.