Ceturtdien pēc kapitālremonta atklāja Alūksnes slimnīcas Bērnu nodaļu.
Ceturtdien pēc kapitālremonta atklāja Alūksnes slimnīcas Bērnu nodaļu. Tās telpas tagad ir daudz gaišākas, mājīgākas un patīkamākas, mazajiem pacientiem palātās sarūpētas arī jaukākas mēbeles, kas saņemtas humānajā sūtījumā no Zviedrijas.
Jaunās telpas atklāšanā iesvētīja Svētā Bonifācija Romas katoļu baznīcas Alūksnes katoļu draudzes prāvests Andžejs Keziks, dodot Bērnu nodaļai Dieva svētību. SIA “Alūksnes slimnīca” valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa nodaļas atklāšanā atzina, ka sapnis par šīs nodaļas remontu bija jau sen, bet iespēja un izdevība to īstenot radās šogad.
“Tas, ka mūsu slimnīcas telpas pamazām tiek remontētas, kļūst plašākas un skaistākas, rada patīkamākas izjūtas arī pacientiem. Lai Bērnu nodaļas mazajiem pacientiem būtu priecīgāk un mājīgāk veseļoties, tika veikts liels darbs. Un man ir prieks par to, kas pašlaik valstī notiek veselības sistēmā. Ja Veselības ministrija pēdējos divus gadus nebūtu stingri īstenojusi savu nostāju, tad varbūt arī mūsu slimnīca nesaņemtu šos valsts līdzekļus remontdarbiem,” saka M.Kauliņa.
Bērnu nodaļas atklāšanā sveikt slimnīcas kolektīvu bija ieradušies kolēģi un iestāžu, organizāciju pārstāvji, sakot daudz laba vēlējumu un pasniedzot dāvanas – galvenokārt rotaļlietas – nodaļas mazajiem pacientiem. Alūksnes rajona padomes izpilddirektore Gunta Ļuļe atzina, ka pirms daudziem gadiem, kad pašas bērni ārstējās nodaļā, izbaudīja nodaļas mediķu iejūtību, mīlestību un sapratni.
“Sākumā nav svarīgs tas, kādas ir telpas – galvenais, kādi cilvēki tevi ārstē. Bet, kad pacients sāk atveseļoties, viņš sāk pievērst lielāku uzmanību arī telpām, kurās atrodas. Un tad raisās pārdomas – vai tiešām bērns mūsu sabiedrībā nav pelnījis kaut ko labāku? Tādēļ tagad man gribas pateikties visiem tiem cilvēkiem, kas ir palīdzējuši īstenot sapni par Alūksnes slimnīcas Bērnu nodaļas remontu. Lai pietiek sirds siltuma un sapratnes tajā darbā, kas mums visiem kopīgi ir jādara, lai mūsu bērni būtu veseli,” norāda G.Ļuļe.
M.Kauliņa pateicās Alūksnes rajona padomei, kas vienmēr iespēju robežās ir atbalstījusi slimnīcas idejas gan morāli, gan finansiāli. Arī Alūksnes Lauvu klubam, Tautas partijas Alūksnes nodaļai, SIA “Valdis”, SIA “4 plus”, uzņēmējam Gatim Kolam, kā arī slimnīcas kolektīvam.
“Esam pateicīgi arī Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Alūksnes filiālei un tās vadītājai Anitai Pētersonei par sniegto atbalstu Bērnu nodaļai. Augstskola ir iesaistījusi filiāles studentus akcijā “Palīdzēsim slimnīcas Bērnu nodaļai”, dāvājot bērnu atpūtas istabai rotaļlietas un televizoru. Tās bērniem lieti noder,” saka M.Kauliņa.
Remontdarbus nodaļas telpās veica Alūksnes uzņēmums SIA “Valdis”.
M.Kauliņa uzsver, ka vietējā uzņēmuma darbam ir daudz priekšrocību. “Paveiktajam darbam ir garantijas laiks, kas ir ļoti pozitīvi. Ja bija nepieciešamas kādas izmaiņas, visu ātri varējām pārrunāt. Bērnu nodaļai ir nomainīts jumts, logi, un telpās veikts kapitālremonts. Izmantotie celtniecības materiāli ir bērnam draudzīgi un viegli kopjami. Nodaļā pārbūvi neveica, bet saglabāja esošo palātu skaitu, lai gan tajā ir tikai 10 gultasvietas. Kad ir lielāka saslimstība, tad nodaļa strādā pat ar dubultu pārslodzi. Tas ir arī tādēļ, ka rajonā ir divas internātskolas,” saka M.Kauliņa.
Remontdarbiem Bērnu nodaļai un Terapijas nodaļai, kur vēl remontdarbi notiek, izmanto valsts piešķirto finansējumu – 100 000 latu. To Alūksnes slimnīcai piešķīra kā lokālai neatliekamās palīdzības medicīnas iestādei.
“Remontdarbi rada zināmas neērtības, ko ir jāizprot gan mediķiem, gan pacientiem. Pašlaik Terapijas nodaļa ir izvietota Ķirurģijas nodaļā, bet rudenī remontdarbi tajā būs pabeigti. Remontdarbi ir nepieciešami arī citās slimnīcas nodaļā. To projekti jau ir iesniegti, Veselības ministrija tos ir akceptējusi. Ir prieks, ka beidzot naudas devējiem valdībā ir pierādīts, ka cilvēkam nav nekā svarīgāka par veselību, tādēļ šajā sistēmā ir jāiegulda valsts līdzekļi. Veselība tiek dota par velti, bet, lai to atgūtu, ir jāmaksā liela nauda,” saka M.Kauliņa.
Viņa atklāj, ka domas un plāni ir dažādi, piemēram, attīstīt vairāk ambulatoro ārstēšanu stacionāros. “Tādējādi var ātri un kompakti pacientu izmeklēt, varbūt viņam nemaz nevajag ārstēties slimnīcā, jo to var izdarīt mājās,” saka M.Kauliņa.
