Romāns turpinājumos. 46. Ziemas cīņa ar pavasari norit ik gadu. Arī Velda pēkšņi nejūtas ne laimīga, ne vairs pacilātā noskaņojumā, kā šurp braucot, kaut blakus ir viņas Ginters.
Romāns turpinājumos. 46.
Ziemas cīņa ar pavasari norit ik gadu. Arī Velda pēkšņi nejūtas ne laimīga, ne vairs pacilātā noskaņojumā, kā šurp braucot, kaut blakus ir viņas Ginters. Pārdzīvotais spiež krūtis.
15. Vīrieši ir no Marsa
Ivaram ar partneriem jau desmit gadus pieder lielveikalu tīkls: desmitiem veikalu dažādos Latvijas novados. Gadu gaitā jau uzkrājusies pieredze. Mainoties valsts likumdošanai, Ivaram bijuši gan biznesa kritumi, gan arī finansiāli ieguvumi, konkurences cīņas zaudējumi un veiksmīga biznesa uzvaras. Ikdienišķi kļuvuši stresi, pamatīga slodze dienas garumā, kaudzēm dokumentu, lietišķo sakaru uzturēšana un jaunu kontaktu dibināšana. Uzskats, ka atbildīgi un zinoši darbinieki ir priekšnieka vieglas dzīves priekšnoteikums, izrādījās tikai daļēji pierādīts postulāts. Ivara – biznesa cilvēka – dzīve apstiprināja, ka, pametot pašplūsmā uzņēmumu kaut vai uz vienu dienu, darbinieki, sākot no augstākā līdz pat zemākajām, maitājas: sākas līgumos neatrunāta pašdarbība, likumu apiešana, sava personīgā labuma dominēšana. Kaut gan Ivars uzticas saviem partneriem, taču vēlas, kā pats saka, turēt roku uz uzņēmuma pulsa un par visu, pat par šķietamiem sīkumiem, vienmēr būt personīgi lietas kursā. Konkurence ir nežēlīga. Adrenalīns izdalās, stress pastāv, taču līdz šim Ivars ar visu ir ticis galā. Sasniegta labklājība un stabilitāte. Ģimenes dzīve ir saskanīga, jau ierasta un liekas pat nesatricināma. Ar domu, ka aiz viņiem nepaliks pēcnācēji, bija jau aprasts. Sievai savs stabils darbs un ierasti dzīves standarti. No parastas datoristes un tehniskās darbinieces žurnālā viņa desmit gadu laikā izaugusi par žurnālisti, ne sliktu žurnālisti. Tikai nesen ierastā dzīve sagriezusies šķērsām. Iveta tikmēr nelikās mierā dudinot un pierunājot viņu uz eksperimentu par bērna netradicionālu radīšanu, kamēr viņš beidzot pēc dziļām pārdomām arī piekrita, apzinoties lietas nopietnību un risku. Patiesībā par pozitīvu iznākumu viņš ilgi šaubījās. Tas zinātnieku ieprogrammētais, likās nedrošs eksperiments – kā ar pirkstu ūdenī rakstīts. Jā! Viņi iepazinās ar ģimeni, kas tieši mākslīgās apaugļošanas ceļā tika pie mantinieka. Bērns tur auga vesels, un neviens sabiedrībā neuzzināja, ka tas radīts citādāk, nekā tradicionāli pieņemts.
