Pusgada laikā Alūksnes rajonā bijuši pieci negadījumi darbā.
Pusgada laikā Alūksnes rajonā bijuši pieci negadījumi darbā.
Pirmajā pusgadā Austrumvidzemes reģionālajā Valsts darba inspekcijā pavisam ir reģistrēti 32 nelaimes gadījumi darbā. No tiem 26 gadījumos cietušie ir vīrieši, sešos gadījumos – sievietes. Pērn šajā pašā laika periodā bija reģistrēti 24 nelaimes gadījumi darbā. “Tas ir ievērojams palielinājums nelielam reģionam,” saka Austrumvidzemes reģionālās Valsts daba inspekcijas vadītājs Aivars Spalva.
Kopumā Austrumvidzemes reģionālās Valsts darba inspekcijas pārraugāmajā teritorijā pusgadā ir bijuši septiņi smagi negadījumi. Alūksnes rajonā bijis viens smags negadījums darbā. Mežistrādes laikā 39 gadus vecam vīrietim no muguras uzkrita koks, radot smagu sejas un kājas traumu. Kriminālprocess šajā gadījumā uzsākts netika, jo vīrietis tobrīd mežā ir strādājis viens pats. Cietušais pārstāv paša vadīto zemnieku saimniecību.
Šogad Austrumvidzemē ir bijis arī viens nāves gadījums darbā – jūlijā. Madonas rajona Varakļānos kāda 51 gadu veca gatera strādniece ierauta zāģī un no gūtajām galvas traumām mira notikuma vietā. Uzsākts kriminālprocess. Bojā gājušajai veiks tiesu medicīnisko ekspertīzi, lai noskaidrotu, vai negadījums ir noticis viņas pašas pēkšņu veselības problēmu dēļ vai arī ir meklējams kāds cits izskaidrojums.
Analizējot, kurās profesijās strādājošajiem visbiežāk notiek nelaimes darbā, pirmajā vietā ir darbgaldu operatori kokapstrādē, lauksaimniecībā. 15 gadījumos no 32 cietušie ir viņi. Tātad – gandrīz puse. Trešdaļa visu nelaimes gadījumu darbā šogad bijuši kokapstrādē. Vēl daudz negadījumu darbā bijis mežizstrādē un lauksaimniecībā, kā arī tirdzniecībā.
“Tirdzniecībā bijuši pieci nelaimes gadījumi darbā. Lielākoties – kritieni. Aizķeras kāja, paklūp, izmežģī roku vai kāju. Ziemā krīt uz apledojušām kāpnēm,” saka A.Spalva.
Izglītības iestādēs bijuši divi gadījumi, kad pedagogi krituši ziemā uz apledojušām kāpnēm. Tāpat arī mediķi, kas krituši, kāpjot no neatliekamās palīdzības auto vai uz kāpnēm.
Analizējot nelaimes gadījumu cēloņus, pirmajā vietā ir neuzmanība. Pietiekami nenovērtējot situāciju, cilvēki mēdz paklupt. Tā notiek gan ziemā, gan vasarā. Otrs raksturīgais cēlonis ir darba drošības instrukciju neievērošana.
“Cilvēki cenšas darbu veikt lielā steigā, noņem kādu aizsargu (brilles, ķiveri), kādu palīglīdzekli. Iemesls – sasniegt lielāku darba ražību. Rezultātā var gūt traumu,” saka A.Spalva.
Esot arī raksturīgi, ka nelaime atgadās nepietiekami apmācītiem darbiniekiem. Gadās, ka nelaime notiek pirmajās dienās pēc cilvēka pieņemšanas darbā. Vēl viens traumu iemesls – nepieļaujamas darba metodes.
Austrumvidzemes reģionālās Valsts darba inspekcijas pārraugāmajā teritorijā pusgada laikā negadījumi darbā ir bijuši par pamatu 850 darba dienu zaudējumam. Vidēji viens nelaimes gadījums darbā saistīts ar slimošanu 26 darba dienu garumā. Kopumā Alūksnes, Balvu, Gulbenes un Madonas rajonā pusgada laikā darba devēji darbā cietušajiem par darba nespējas lapu 14 dienām izmaksājuši 1648 latus. Vidēji viens nelaimes gadījums darba devējam izmaksājis 50 latus.
A.Spalva informē, ka darba devēji ir mainījuši savu attieksmi un vairs necenšas slēpt darbā notikušus nelaimes gadījumus. “Ir bijuši izglītojoši pasākumi, kursi. Ir jauna mācību programma, kas paredzēta darba aizsardzības speciālistiem, kas paredz 160 mācību stundas. Tur runā daudz par sekām, par iespējamajām soda sankcijām. Darba devēji to ir ņēmuši vērā. Ja notiek nelaime darbā un ir neskaidrības, darba devēji zvana un jautā mums padomu,” saka viņš.
A.Spalva ir pārliecināts, ka, paplašinoties ražošanai, mainoties darbiniekiem, vienmēr ir jārēķinās ar to, ka nelaimes gadījumi darbā var notikt un arī notiek.
