Malienas pagasta “Kraukļu” saimnieks Rolands Manfelds šogad jau otro reizi pļauj un smalcina latvāņus. Pēc tam viņš indīgos augus miglos ar raundapu vai citām ķimikālijām.
Malienas pagasta “Kraukļu” saimnieks Rolands Manfelds šogad jau otro reizi pļauj un smalcina latvāņus. Pēc tam viņš indīgos augus miglos ar raundapu vai citām ķimikālijām.
“Tas nav viena gada darbs. Finansiālu atbalstu varu saņemt tikai tik daudz, cik ir atļauts, bet patiesībā vajadzētu vairāk. Pieteicu 14,3 hektārus, bet man ar latvāņiem ir apmēram 27 hektāri. Te zeme nav strādāta vismaz 15 gadus, tāpēc tie ir pamatīgi savairojušies. Tikai pagājušajā gadā pašvaldība man piešķīra šo platību, jo īpašnieks no tās atteicās. Kamēr latvāņi nav apkaroti, to nevar izmantot,” stāsta R.Manfelds.
Viņš cer, ka ne tikai valsts pamatbudžeta, bet arī Eiropas Savienības strukturālo fondu un citu avotu finansējums būs paredzēts indīgo augu iznīdēšanai, jo pagaidām subsīdijas ir nepietiekamas. Turklāt ir noteikums, ka finansiālu atbalstu piešķir tikai tiem, kuriem latvāņi ir vismaz piecu hektāru platībā. Vai tas nozīmē, ka tiem, kam ir mazāk, jāļauj latvāņiem vairoties tāpat kā līdz šim? “Ja latvāņi ir tik biezi saauguši kā man te, tad ir grūti tos iznīdēt. Speciālisti atzīst, ka tam vajadzīgi vismaz seši gadi, tātad katru gadu ir vajadzīgi līdzekļi. Maksimālā izmaksa ir 150 latu par vienu hektāru trim gadiem, turklāt kopējā subsīdiju summa nedrīkst pārsniegt 2108 latus. Tas nozīmē, ka ar to pietiek tikai miglošanai,” skaidro R.Manfelds. Tomēr labi, ka ir vismaz kaut kāds atbalsts. Bez sava traktora un pļāvēja smalcinātāja nebūtu vērts maksāt 50 latus par divu reižu pakalpojumu vienā hektārā. Finansiālu atbalstu R.Manfelds varēs saņemt novembrī, ja viņš būs veicis apkarošanas pasākumus 14,3 atbalstam pieteiktajos hektāros, lai gan viņš strādā gandrīz divas reizes lielākā platībā.
Pārbaude paredzēta piecos procentos saimniecību.
Kamēr lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībās aug latvāņi, hektārmaksājumus nevar saņemt. Pēc sešiem gadiem šajā zemē R.Manfelds domā sēt graudus, tāpēc indīgo augu iznīcināšanā tiek ieguldīti personiskie līdzekļi.
“Ja pļāvējs salūst, tad ir jābrauc prom, jo tikai pēc agregāta mazgāšanas var pētīt, kas noticis. Latvāņa sula saules iedarbībā rada apdegumus. Jāpaspēj nopļaut, pirms ziediem nogatavojas sēklas. Jau divu nedēļu laikā pēc nopļaušanas latvāņi ir atkal saplaukuši un pat zied,” novērojis R.Manfelds.
Tiesa, ne visās augšanas stadijās latvāņi ir indīgi. No tiem varot pat gatavot garšīgus salātus, ja zina, kad to var darīt.
