Parkos un dzīvojamo māju tuvumā dzīvo pūces. Tās parasti ikdienā neviens nemana.
Parkos un dzīvojamo māju tuvumā dzīvo pūces. Tās parasti ikdienā neviens nemana. Tikai vērīgs un dzirdīgs dabas draugs vakara un nakts stundās apjauš pūces klātbūtni.
Pūces ligzdo līdzās cilvēkam pat Rīgas centrā. Visur, kur ir pietiekami veci koki ar dobumiem. No 13 pūču sugām, kas ligzdo Latvijā, pilsētu visvairāk iecienījusi tieši meža pūce. Tā ir arī visizplatītākā suga pie mums.
“Arī pilsētā pūce atrod sev barību. Kā jau plēsoņa, tā barojas galvenokārt ar putniem – baložiem, zvirbuļiem -, kas pilsētā ir sastopami visu gadu. Interesanti, ka Rīgā, Jelgavā pūces sāk dēt olas jau decembra beigās. Janvārī izšķiļas mazuļi. Tā tas notiek katru gadu. Interesanti arī tas, ka pirms simts gadiem pūces šajās pilsētās darīja tāpat, kaut gan normāli ir, ja pūcēm bērni izšķiļas trīs un pat četrus mēnešus vēlāk,” stāsta ornitologs Andris Avotiņš.
Ja cilvēki māju tuvumos, parkos nozāģē vecos kokus, kas liekas traucējoši, tad pūcēm nav vairs, kur palikt. Nav, kur ligzdot. Saprotams, ka vecie koki apdraud ēkas un cilvēkus, tāpēc arī gribas atbrīvoties no tiem. “Esmu parēķinājis, cik vecam jābūt kokam, kurā var ligzdot pūce. Tam jābūt stādītam 19.gadsimtā, tātad vairāk nekā 100 gadus vecam. Pirmajā vietā izvēles ziņā ir liepa, ozols ir nākamais,” stāsta A.Avotiņš.
Parkos kokus cērt tikai ar vides pārvaldes speciālistu akceptu. Viennozīmīgi tiek uzskatīts, ka jāzāģē koki, kas ir pārāk veci un kļūst bīstami cilvēkam. Šādā situācijā neviens nedomā, vai pūcei būs, kur ligzdot. “Parks ir cilvēka radīts un cilvēkam domāts. Tā ir atpūtas vieta, kas jākopj. Ja parks zaudē savas iezīmes, tad nav to vairs vērts saukt šajā vārdā. Agrāk Latvijā katrā pagastā bija parks, katrā pilsētā pat vairāki. Jāsaprot, ka parks nav rezervāts un dabas liegums,” saka Madonas reģionālās Vides pārvaldes vadītājs Jevgēnijs Sobko.
Alūksnes galvenā arhitekte Anita Šteinerte atzīst, ka viņai “nav nekas pret pūcēm”, taču tracinot pārmērības. “Ir jānoskaidro, kāds ir mūsu mērķis. Vai nu pilsētas centrā audzēt pūces, vai piedāvāt iedzīvotājiem sakoptu parku,” viņa saka. Alūksnes parkā esot izcirsti visi vecie, savu laiku nodzīvojušie koki, kuru vietā nolemts stādīt jaunus. Galvenokārt parks atbrīvots no ošiem un eglēm.
Ornitologs A.Avotiņš atgādina, ka cilvēkiem nevajadzētu uztraukties, ieraugot it kā pamestus pūču mazuļus. Tie nav pamesti. Pūces iemācoties lidot ļoti ātri. Māte savus bērnus uzmanot un vienmēr atrodot. Tāpēc nevajag ņemt pūcēnus un nest projām, domājot, ka tie jāglābj. Putnēnam jāpaliek turpat, kur tas ir.
