Sestdien Veclaicenē pirmo reizi tika rīkotas Igauņu dienas, kas akcentēja šeit mītošo latviešu un igauņu kopīgās saknes un laika gaitā radušos savstarpējo saikni.
Sestdien Veclaicenē pirmo reizi tika rīkotas Igauņu dienas, kas akcentēja šeit mītošo latviešu un igauņu kopīgās saknes un laika gaitā radušos savstarpējo saikni.
Veclaicenes pagasta kultūras nama vadītāja Maija Rozīte atklāj, ka par spīti tajā dienā valdošajam karstumam pasākums noritējis godam, radot neaizmirstamas sajūtas šīs dienas svētku dalībniekiem.
“Pasākumā piedalījās gan latvieši, gan igauņi, turklāt starp viņiem bija daudz cienījama vecuma cilvēku, kuriem bija par ko dalīties kopīgās atmiņās pat no skolas laikiem,” viņa saka. Tas apliecināja šā pasākuma galveno ideju, parādīt Veclaicenes ciešo saistību ar Igauniju, kuras teritorijā savulaik bijusi iekļauta arī daļa no pašas Veclaicenes.
Pati Igauņu dienas pasākumu norise sākās ar atceres brīdi pie Igauņu nezināmā kareivja kapa, kas Veclaicenes iedzīvotājiem kalpo kā simbols gan par pagātnes notikumiem, gan ar igauņu tautu vienojošajām vēsturiskajām saknēm. Šajā atceres brīdī kā goda viesis tika uzaicināts Alūksnes Brāļu komitejas vadītājs Uldris Veldre, bet godasardzē stāvēja Nacionālo Bruņoto Spēku Kājnieku skolas pārstāvji.
Šā pasākuma atklāšanā, kur viesus priecēja gan vietējie, gan no Igaunijas atbraukušie kolektīvi, tika parakstīti arī līgumi par sadarbību starp Veclaicenes un Misso pašvaldību kultūras un sporta jomā, bet jau brīdi vēlāk latvieši kopā ar igauņiem devās ekskursijā pa Veclaicenes pagasta skaistākajām vietām.
Lai akcentētu šīs dienas galveno ideju, Veclaicenes pamatskolā tika rīkota lekcija “Igauņi Veclaicenē”, kuru lasīja Terje Lobu no Igaunijas. Kā izstāstīja M.Rozīte, viņai Veclaicenē ir dzimtās mājas, turklāt, strādājot Tartu universitātē, viņa veikusi pētījumu par igauņiem Veclaicenē.
Pasākuma noslēguma daļā risinājās sporta spēles, bet pēc tām tika rīkots gājiens uz brīvdabas estrādi, kur notika svētku koncerts. Pati M.Rozīte atklāj, ka šajā dienā gaisā virmojušas patīkamas emocijas, turklāt prieks, ka izdevusies ilgu laiku auklētās idejas par šāda pasākuma rīkošanu īstenošana.
Viņa atzīst, ka šādu pasākumu rīkošanu vēlētos ieviest par tradīciju, taču to īstenošanai nepieciešami līdzekļi, kas var radīt problēmas nākamā gada pasākuma norisei.
“Šogad pasākumu bija iespējams sarīkot ar projektam “Kultūras integrācija Eiropas Savienības jaunajā pierobežā” piesaistīto Interreg III B programmas finansējumu no Eiropas Savienības, taču, ja gribēsim rīkot šādu pasākumu arī nākamajā gadā, būs jāmeklē citi finansējuma varianti,” par iespējamajiem šķēršļiem nākamo Igauņu dienu norisei stāsta M.Rozīte.
