Turpinās no 10.jūlija. Šo darbību mērķis bija viens – lai no rīta kūtī valdītu pilnīgs klusums. Kūti aizslēgusi ar lielu piekaramo atslēgu. Pēdas uz kūti nepalika, jo pagalmā sniega bija nedaudz, tas pa dienu bija pakusis, bet naktī atkal uzsalis.
Turpinās no 10.jūlija.
Šo darbību mērķis bija viens – lai no rīta kūtī valdītu pilnīgs klusums. Kūti aizslēgusi ar lielu piekaramo atslēgu. Pēdas uz kūti nepalika, jo pagalmā sniega bija nedaudz, tas pa dienu bija pakusis, bet naktī atkal uzsalis.
Tad atvērusi mazās mājiņas logu un arī māju aizslēgusi no ārpuses ar piekaramo atslēgu. Pēc tam iekāpusi pa logu atpakaļ un to cieši aizkrampējusi. Pārbaudījusi arī pārējos logus, pēc tam visus logus aizklājusi ar pelēkām segām. Mājiņa bija maza, un logu tur bija maz. Iebraucot pagalmā un tuvāk apskatot ēkas, katram rastos iespaids, ka šajās mājās neviens pašlaik nedzīvo. Bērni saldi gulēja, bet māte sāka gaidīt, palaikam pa segas spraudziņu palūkojoties uz meža pusi, caur kuru nāca ceļš tieši uz mājām.
Agrā gaismiņā no meža izbrauca pajūgs, iekšā sēdēja braucējs un kāds zaldāts ar šauteni. Zirgam no nāsīm nāca garaiņi, bet zaldāts daudzkārt sita vienu kāju pret otru, jo laikam tās bija nosalušas. Pajūgs iebrauca pagalmā, abi izkāpa no ragavām un kāri uzpīpēja. To vienu vīru sieviete pazina, jo tas bija vietējais un pieņemts par šķūtnieku. Abi vīri apstaigāja kūti, tad apgāja apkārt mājai – nekur nekādu pēdu. Tad abi pagalmā noturēja īsu apspriedi, atmeta ar roku un iekāpa atkal ragavās. Pajūgs aizbrauca projām cauri mežam.
Visu dienu ģimene netika izgājusi no mājas. Turpmākajās dienās vairs nevienu nemeklēja, jo visi vedamie bija aizvesti.
No šī gadījuma varam redzēt latviešu sievietes lielo attapību un spēju izšķirīgos brīžos glābt sevi un savus tuviniekus, kā arī lielo tieksmi par katru cenu izdzīvot. Lai mūsu tauta vienmēr tāda būtu!
Turpmāk – vēl
ansis
