Alūksnes rajona mežos astoņzobu mizgraužu ķeršanai izliktajos slazdos noķerts maz kaitēkļu.
Alūksnes rajona mežos astoņzobu mizgraužu ķeršanai izliktajos slazdos noķerts maz kaitēkļu. Speciālisti pieļauj, ka tiem pietiek koku, tāpēc nenāk uz vilinājumu. Tomēr karstais laiks var radīt apstākļus jaunam kaitēkļu izlidojumam.
“Vētras izgāztie koki ir sažuvuši, tāpēc tos mizgrauži neēd. Tie meklē svaigi kalstošus kokus, varbūt tie ir izšūpoti, bet daļa sakņu vēl turas zemē un skujas zaļo. Kur mežos bijuši vairāk vētras gāztu koku, tur tie ir aizvākti. Palikuši izklaidus stāvoši, pa vienam kokam, kuriem grūti piekļūt ar tehniku. Slazdu izlikšanai bija vajadzīga atbilstoša situācija – svaigs izcirtums blakus apdraudētām eglēm. Tādu mūsu rajona mežos nav daudz, turklāt privāto mežu īpašnieki ne visur bija aktīvi,” stāsta Alūksnes virsmežniecības inženieris vides un aizsardzības jautājumos Vilis Ziņgis.
Kolberģa mežniecības mežsargs Guntis Bondars pēta astoņzobu mizgraužu izplatību, kura rezultāti būs zināmi pēc 18.jūlija. Ja vajadzēs likt vēlreiz slazdus, tajos būs nepieciešams atjaunot gaistošo vielu, kura pievilina kaitēkļus. “Aktīvi bijuši privāto mežu īpašnieki Kolberģa mežniecības teritorijā, bet citur acīmredzot uzskata, ka daba pati visu noregulēs,” secina V.Ziņģis.
Viņš pārliecinājies, ka slazdā ir ne vairāk kā 20 30 vaboles, turklāt ir arī tādi, kuros nav neviena mizgrauža. Pavasarī vaboles izlidoja, bet jaunas nav bijušas. Ja tikpat silts un sauss laiks būs arī turpmāk, jūlija beigās var būt otrais izlidojums. Lietus situāciju nemainīs, ja tas nebūs ilgstošs. Mizgrauža vairošanos vecina agrs pavasaris un karsta vasara. Pavasaris nebija agrs, tāpēc Alūksnes rajonā nav bijis iemesla uztraukumam par mizgraužu radītajiem postījumiem. Toties tagad ir neparasti karsts un sauss.
V.Ziņģis norāda, ka mizgraužu izplatību pēta, tomēr arī mežu saimniekiem ir vērīgi jāvēro egļu audzes. Ja uz koku stumbriem manāmi tā sauktie koksnes milti, tas nozīmē, ka kaitēkļi ir ne tikai aiz mizas, bet jau grauž koku.
