Kad man jautā, kā es izturu karsto laiku, atbildu: “Lieliski! Ir tik daudz brīnišķīgu piedzīvojumu, tik daudz atklājumu!”.
Kad man jautā, kā es izturu karsto laiku, atbildu: “Lieliski! Ir tik daudz brīnišķīgu piedzīvojumu, tik daudz atklājumu!”
Mana laulene Antonija, kas strādā par bodnieci, gan iebilst. Esot grūti sakoncentrēties darbam. Kad ieslēdz kondicionieri, salst nost, sāk zobi sāpēt, kad izslēdz – no mušām nevar ne atkauties un frizūra vienā rāvienā izmirkst sviedros. Nauda pie pirkstiem līp. Pircēji skaišas, bet tur tak vainīgs karstais laiks, nevis bodniece! A, ja pircēji nepamana, tad sieviņai tiek finansiāla kompensācija par darbu kaitīgos apstākļos un savs labums atlec arī man. Dabūju par kādu alus pudeli vairāk papildus ikdienišķajai devai. Es sievai stingri esmu pateicis: ja grib ar mani kopā dzīvot, lai ik dienas gādā devu!
Vienīgās mieles, kas man tiek no Antonijas nedienām, ir kefīrs. Tas vien ir jādzer. Piena nav! Kamēr laulene līdz mājām atnes man piena paku, saturs jau ir sarūdzis. Nesaprotu. Karstums vai šmaukšanās? Labi, ka alum karstums tik ļoti nekaitē. Paldies visžēlīgajai Antonijai, gods godam viņa man katru dienu no bodes atnes pāris lielās plastmasas pudeles ar šo dziru.
Pats tikmēr, kamēr sieva darbā, izklaidējos. Sauļojos uz balkona. Atvēsinos, dzerot alu, kas tikko izņemts no ledusskapja. Esat mēģinājuši? Tiesa, ja sāk jaukt ar šņabi, tad paliek karsti pat no auksta alus. Bet tur es neesmu vainīgs. Mans draugs un kaimiņš Toļiks ir pie vainas. Mūžīgi viņš man uzmācas ar to savu šņabi. Izdzeram, un, kā šis sāk pīpēt, tā dzenu viņu prom no mājas. Man, ziniet, nepatīk miglas pūšana acīs. Tas ir kaitīgi veselībai. Patīk vientulība.
Atvēsinos vannā. Patiesībā es tur pavadu pusi dienas. Vanna – balkons – ledusskapis – tualete – balkons – ledusskapis – vanna. Tāds tagad ir mans ikdienas maršruts. Sieva arī mierīga. Sak, Antons ir pie vietas. Nevazājas pa pasauli un pa meitiešiem. Ek, ja viņa tikai zinātu… Patiesībā tā vanna mani tik ļoti vilina viena iemesla dēļ. Tur man katru dienu ir satikšanās. Ar nāru. Tāda zaļa viņa man ir, ar zivs asti. Eh! Auksta. Bet kādas viņai krūtis, brrr. Traks var palikt. Vārdu sakot, sēžam abi vannā un runājamies par dzīvi. A ko īstam vīrietim no nāras vairāk vajag? Ka tikai parunāties. Vairāk neko. Vajag dvēseles glāstus. Un nāras prot glāstīt. Ai, kā prot! Un nepretendē pilnīgi ne uz ko. Atļauj man palikt brīvam. Viņas vienkārši mīl. Manas nāras visas mīl tikai mani. Jā, sākumā bija viena nāra, bet vēlāk bija daudz, daudz nāru…
Šodien Antonija sauca mani kopā aizbraukt atpūsties pie ezera. Kam man ezers. Man tepat labi. Palaidu sievu kopā ar kaimiņu, ar Toļiku. Kā dzīvokļa ārdurvis aiz sievas aizvērās, pats izrāvu no ledusskapja jaunu alus pudeli un metos uz vannu… Tur mani jau gaidīja.
Antons Krikums, Speciāli jums no vannas
