Domāju, ka mēs reti aizdomājamies par dabas esamību mums līdzās. Daba? Tā mūs priecē tikai īpašos gadījumos, saulrietos, ceriņu ziedēšanas laikā vai plašajos pieneņu laukos.
Domāju, ka mēs reti aizdomājamies par dabas esamību mums līdzās. Daba? Tā mūs priecē tikai īpašos gadījumos, saulrietos, ceriņu ziedēšanas laikā vai plašajos pieneņu laukos. Ikdienā nomestais konfekšu papīrs nevienu neuztrauc un par izcirstajiem kokiem neviens pat nedomā. Arī par to, kurš dzīvnieks kritis par upuri šai karbonādei, neviens neaizdomājas.
Tomēr būtu maldīgi teikt, ka mēs visi esam atstājuši dabu novārtā. Ir cilvēki, kas dabu vērtē īpaši augstu. Tieši šādu iemeslu vadīti, jūnija beigās 15 jaunieši no 12 Latvijas rajoniem vienojās kopīgā “Zaļās alternatīvas nometnē”, to starpā arī es, Alūksnes rajona pārstāve.
Lai nokļūtu nometnē, bija jāuzraksta eseja jeb pārdomas par kādu piedāvāto tēmu – “Vesela un zaļa planēta”, “Kā es spēju mainīt pasauli?”, “Kas ir cilvēcība un kā būt cilvēkam?” vai “Dzīvnieku tiesību morāle”. Nebaidoties izteikt savu viedokli un izklāstot nākotnes vīziju, ceļazīme uz izglītojošo nometni bija iegūta.
Gan eseju konkursa, gan nometnes organizēšanas pamatmērķis ir darba grupas izveide jaunatnes vides portāla veidošanai. Paredzēts, ka portāls visiem interesentiem būs pieejams jau rudenī un tajā varēs lasīt jauniešu rakstus un pārdomas par dažādām ar dabu saistītām tēmām, kā arī pasākumu grafiku un to atspoguļojumu.
Redzētais liek kļūt par veģetāriešiem
Interesanti, ka nometnes ēdiens bija pilnīgi veģetārs, proti, nesaturēja nevienu dzīvnieku valsts produktu. Jāatzīst, ka sabiedrībā valda daudz nepareizu stereotipu par veģetārismu. Līdzvērtīgi sabalansējot augu valsts produktus, iespējams iegūt tādu pašu kaloriju daudzumu, kā lietojot uzturā gaļu, un nebūt nav jāslimo ar izdomātām slimībām. Turpretim, nelietojot uzturā gaļu, cilvēks kļūt mierīgāks, jo nav uzņēmis dzīvnieku stresu.
Arī pati pārliecinājos par viegluma sajūtu, neēdot tajās trīs dienās gaļu. Var jau būt, ka tas nometnes gaisotnes dēļ. Jāatzīst, ka mūsu sabiedrībā kļūt par veģetārieti ir ļoti grūti, jābūt ļoti stipram un lielai pārliecībai par to, ko dari. Arī man atgriežoties bija grūti atturēties no gaļas un turēties pie savas pārliecības, jo apkārtējie mēģināja uzspiest savu viedokli par gaļas veselīgumu.
Tomēr man par trumpi kļuva pētījumos pierādītais, ka veģetāriešiem ir spēcīgāka imūnsistēma nekā gaļēdājiem un ka cilvēkiem, kas pārtikā lieto gaļu, ir divreiz lielāks risks nomirt no sirds slimībām, 60 % lielāka varbūtība nomirt no vēža un 30 % lielāka iespējamība nomirt citu slimību rezultātā. Izdarītie pētījumi norāda, ka gaļas un piena produktu lietošana veicina diabētu, artrītu, osteoporozi, artēriju aizsprostojumus, astmu un lieko svaru.
Katru vakaru tika rādītas dažādas filmas par lielajām dzīvnieku fermām, to, kāda dzīve tajās jāpavada dzīvniekiem, augot un gaidot savu nāves brīdi. Attieksme ir nežēlīga un cietsirdīga. Redzētais izraisīja plašas diskusijas, vēlmi to visu mainīt.
Pret plastmasas maisiņiem
Bijām arī darba grupā, kas palīdzēja realizēt Liepājā notiekošo akciju “Nost ar polietilēna maisu – alternatīva ir – auduma maiss – vislabākais”. Iedzīvotājiem pie sešiem pilsētas lielveikaliem tika dota iespēja apgleznot auduma maisiņu, kuru iespējams izmantot salīdzinoši ilgāk, kā arī tas ir dabai nekaitīgs.
Attieksme bija dažāda, iedzīvotāji gan atbalstīja un ar prieku mainīja savu polietilēna iesaiņojumu pret auduma maisiņu, gan noraidoši atcirta, ka daba ir jau pārāk piesārņota un viens maisiņš pasauli neglabās. Turpretim bija interesanti vērot pensionāru smaidu, kas viņiem lika atcerēties savu jaunību un to, ka ik dienu tika staigāts tikai ar auduma maisiņiem. Smieklīgi ir arī skatīties uz dabas draugiem, kas lieto papīra iesaiņojumu, kurš lielākoties netiek gatavots no otrreiz pārstrādājamā papīra un kur par izejvielu tiek izmantots koks.
Dzīvnieks mūsu skaistumam
Savu dzīves skatījumu un pieredzi stāstīt bija ieradusies arī kāda veikala pārstāve Dita. Šajā veikalā produkcija ir ražota, saudzējot dabu un dzīvniekus. Kā arī kosmētika un saimniecības preces ir dabiskas, pilnībā izgatavotas no ekoloģiski audzētiem augiem.
Svarīgs faktors arī ir dzīvnieku neizmantošana vielu testēšanā. Ir svarīgi lietot šādus kosmētiskos līdzekļus, lai nebojātu savu ādu un izskatītos veselīgi un skaisti vienmēr, arī tad, kad netiek lietota kosmētika. Ik gadu miljoniem trušu, kaķu, jūrascūciņu, suņu un citu dzīvnieku tiek sakropļoti, dedzināti, padarīti par akliem un noindēti. Vairāk nekā 550 firmas ir pārstājušas pielietot nežēlīgos testus uz dzīvniekiem un pārgājušas uz cilvēcīgām metodēm. Bet daudzas firmas vēl joprojām turpina izmēģināt savu produkciju un tās sastāvdaļas uz dzīvniekiem. Nākamreiz, kad tev acīs nokļūst kāda ķīmiska kodīga viela, padomā, kā tu justos, ja tu, šaurā būrī ieslodzīts, nekad neredzētu sauli, neizjustu zemi zem kājām un allaž gaidītu nākamo, iespējams, nāvējošo produktu testu. Atbalstīsim produkciju, kas nav testēta uz dzīvniekiem!
Daudz dzīvnieku bojā iet tikai tāpēc, lai mēs izskatītos labāk. Kažokādas bija nepieciešamība… akmens laikmetā. Taču šodien, kad dzīvnieku masveida nogalināšana ir pamatā daudzām ražošanas nozarēm, tu vari izvēlēties citu alternatīvu: apģērbu un aksesuārus, kuru izgatavošanā nav cietuši dzīvnieki.
Iespējams, ieraugot veikala skatlogā kažoku, neienāk prātā, ka šīs modes preces radīšanai nogalināti neskaitāmi dzīvnieki. Neviens jau negaida, kamēr polārlapsa sasniegs savu cienījamo vecumu un nomirs. Viena kažoka dēļ mirst 10 līdz 15 bebri, 12 līdz 18 lūši, 60 līdz 100 vāveres, 20 līdz 30 lapsas, 60 līdz 80 ūdeles. Kažokādu ieguve ir nežēlīga.
