Lauku atbalsta dienesta Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes inspektori turpina platībmaksājumu pieteikumu pārbaudi dabā.
Lauku atbalsta dienesta Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes inspektori turpina platībmaksājumu pieteikumu pārbaudi dabā. Jāpārbauda apmēram desmitā daļa pieteikumu, tas ir vairāk nekā 40 saimniecības katram inspektoram.
“Pārbaudes sāku pēc 10.jūnija. Datorprogramma izvēlas, kurās saimniecībās pārliecināties, vai pieteikumā norādītās platības ir tādas kā dabā. Tā ir nejauša atlase, tāpēc nav iemesla uzskatīt, ka izvēli ietekmējusi pārbaudītāju subjektivitāte. Dažs nesaprot, kāpēc pārbauda viņa saimniecību, ja pieteiktās platības tiek koptas un apstrādātas. Turpretim kaimiņam varētu pārmest nepadarīto, bet pie viņa inspektori neierodas. Lai gan atsevišķos gadījumos varam ierosināt pārbaudi, līdz šim tādu nav bijis,” stāsta reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Alūksnes sektora vecākais inspektors Alberts Akulāns.
Viņš atzīst, ka kļūdu pieteikumu dokumentos ir krietni mazāk. Turklāt tie aizpildīti rūpīgāk, tāpēc atklātās nepilnības nav sevišķi būtiskas. Vairākos pieteikumos atzīmēts, ka pļavu un ganību zāli izmanto lopbarības gatavošanai. Tāda atzīme nepieciešama tikai saimniecībām, kurās šīs platības ir lielākas par 30 hektāriem. Tad ir jābūt slēgtiem līgumiem un atskaitēm ar pavadzīmēm par lopbarības pārdošanu, nevis tāpat atdot kaimiņiem.
“No astoņām saimniecībām piecu īpašnieki ir nepareizi norādījuši, ka pļautajās platībās gatavos lopbarību. Iespējams, viņi nav izlasījuši rokasgrāmatu, jo šis ieraksts ir jauns, pērn tāda nebija. Tas ieviests tāpēc, ka tā saucamie “dīvānu” zemnieki iegādājušies lielas zemes platības, tās appļauj un saņem lielu naudu platībmaksājumos, lai gan lopu nav,” skaidro A.Akulāns.
Inspektors pārbauda platībmaksājumu pieteikumus Annas, Jaunannas, Kalncempju, Jaunalūksnes un Mālupes pagastā. Viņš atzīst, ka labāk zeme kopta ir Mālupes un Jaunannas pagastā. Tomēr visos pagastos gadās pieteicēji, kuri nepareizi ir iezīmējuši laukus bloku kartē. Daudzi neatstāj sev pieteikumu kopijas, kuras ir nepieciešamas, ja nākas izdarīt labojumus. Pārsteidzoši, ka ir zemes īpašnieki, kuri nezina savas zemes robežas, kā arī nav iezīmējuši tās ar kupicām. Platību maksājumus samazina, ja ir deklarētas lielākas lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības nekā apstrādā vai ir īpašumā. Kļūda nedrīkst pārsniegt trīs procentus no platības, lai nebūtu soda sankciju. “Mērķis nav kādu sodīt. Ja pieļautas būtiskas kļūdas, maksājumus samazina,” norāda A.Akulāns.
Pēc nejaušības principa pārbaudīs arī tos, kuri pieteikumus iesnieguši pirmo reizi vai arī līdz šim nav kontrolēti. Tās tāpat izvēlēsies datorprogramma. Pārbaudes paredzētas līdz 1.oktobrim, bet tās var arī ieilgt. Tās veic ne tikai vietējie speciālisti, bet arī Lauku atbalsta dienesta centrālā aparāta darbinieki un Eiropas Komisijas ierēdņi.
