“Jaunais gadu tūkstotis man iesācies ražīgi,” atzīst aktrise Raimonda Vazdika. Pavasarī nāca klajā albums ar viņas dziesmām, un tikai retais Latvijā šobrīd nezina smeldzīgo “…es nezinu, kā man būt… no rīta pamosties un doties diezin kur”.
“Jaunais gadu tūkstotis man iesācies ražīgi,” atzīst aktrise Raimonda Vazdika. Pavasarī nāca klajā albums ar viņas dziesmām, un tikai retais Latvijā šobrīd nezina smeldzīgo “…es nezinu, kā man būt… no rīta pamosties un doties diezin kur”.
“Vai manas dziesmas klausās daudzi? Atklāti sakot, es nezinu, tas man ir noslēpums. Neesmu īpaši interesējusies par atsauksmēm, bet patīkami dzirdēt, ka mana mūzika un caur to izteiktās emocijas ir vajadzīgas,” atzīst aktrise.
Trāpījusi mērķī
Ar ironiju Raimonda piebilst, ka viņas dziesmu cienītājas vairāk jau laikam esot sievietes. Neesot jau noslēpums, ka daiļā dzimuma pārstāvēm “emociju pasaule ir daudz plašāka un viņas vairāk pārdzīvo par visu”. “Kaut gan es domāju, ka sievietes ir stiprākie radījumi uz pasaules, stiprāki par vīriešiem, tīģeriem un krokodiliem. Un, ja dāmas, klausoties manās dziesmās, domā: tas ir par mani, tad esmu atradusi īstos vārdus, trāpījusi mērķī. Tas ir pagodinoši, un ko gan mākslinieks vairāk var vēlēties,” uzsver aktrise. Vai dziesmās atspoguļojas arī Raimondas pašas pārdzīvotais, aktrise neapliecina. Un varam tikai minēt, kā rodas tik emocionāla mūzika.
Rētas un zelts
“Dziesmas pie manis nāk tikai iedvesmas brīdī, tas nav darbs, algu par to nemaksā. Es tikai varu cerēt, ka iedvesmas brīžu būs arvien vairāk. Ja tev ir “antena” uz debesīm, tad spēj radīt, ja ne, tad nekā,” spriež Raimonda. Bet ar dziesmu rakstīšanu viņa nodarbojoties jau sen. Jaunajā diskā esot desmit un vairāk gadu vecas dziesmas. “Bet vispār to man ir sakrājies daudz, varbūt kādreiz varēšu realizēt,” saka aktrise. Jo, labi zināms, ka ierakstiem nepieciešamas finanses, taču iedvesmai, paldies dievam, ne. Un tā top Raimondas jaunā dzejas grāmata. Nosaukums jau izdomāts – “Rētas un zelts”, bet vajadzīgs tikai kāds nieks – sponsors.
“Uz šo dzimšanas dienu, kas man bija maijā, nāca klajā jaunais disks, bet uz nākamo – būs dzejoļu grāmata,” apņēmības pilna ir Raimonda. Dažiem dzejoļiem ir sarakstīta arī mūzika. “Šoreiz man bija mērķis – tieši dzejas grāmata,” uzsver aktrise. Pēc Raimondas domām, cilvēkam jābūt plāniem, kaut nelieliem. “Tad viņš kustas, ieiet apritē. Citādāk, ja nav plānu un nākotnes ieceru, cilvēks sakrītas, sašļūk. Vismaz man tā ir,” apgalvo Raimonda.
Ar asinīm – latgaliete
Šovasar Raimonda ne tikai atpūšas un domā par jauno dzejas krājumu, bet arī aktīvi koncertē un piedaloties dažādos pasākumos. “Katru vasaru ceļoju ar Dzintras Klētnieces organizēto “Ābols no ābeles…”, tāds ģimenisks un jauks pasākums, iznāk arī daudz koncertu, reprezentējot disku. Kopā ar kolēģiem piedalīšos Rīgas 800 jubilejas svinībās. Tā kā tāda aktīva atpūtas piekritēja esmu,” secina Raimonda.
Iepriekšējā sezonā Raimondas veiksmīgākā loma esot bijusi Marlēna Dītriha iestudējumā neatkarīgajā teātrī “Kabata”. “Tas ir labākais, ko es teātrī esmu izdarījusi,” uzskata aktrise. Pastāvīgi viņa nevienā teātrī nestrādā. “Visur mani saista līgumi, un tas man ir pieņemamākais variants,” atzīst Raimonda. Viņai grūti prognozēt, kas notiks nākamajā sezonā, kur vēl par tālāku nākotni. Raimonda pati veido savu dzīvi, tomēr, nenoliedzami, esot pārmaiņas, kas “nāk no ārpuses”. “Un tas ietekmē, vai tu to vēlies vai ne,” atzīst aktrise. Bet viņa “ar asinīm ir latgaliete”, jo Raimondas māte ir rēzekniete un tēvs nācis no Aglonas puses, un latgalieši, pēc aktrises domām, ir spēcīgi ļaudis.
