Latvijas publiskās informācijas virtuālās realitātes telpā jau ir iestājusies īstena apokalipse.
Latvijas publiskās informācijas virtuālās realitātes telpā jau ir iestājusies īstena apokalipse.
Valsts pārvaldē valda totāla nekompetence, pasīvums un korupcija. Vietējie uzņēmēji lieto negodīgas metodes un nemaksā nodokļus. Sākas tiesas procesi pret ekonomiskajiem noziedzniekiem. Iekšējā kopprodukta lauzītās līnijas kāpuma posmam drīz sekos mazais kritieniņš pirms nākamā kāpuma posma. Veikalos tirgo apšaubāmas izcelsmes un kvalitātes pārtiku. Daži prognozē, ka jāaizbrauc būs vēl 200 tūkstošiem lieko. Meitenes ar plikajām nabām Vecrīgā nodarbojas ar prostitūciju.
Kāds efekts tiek panākts ar šādi piedrazotu publiskās informācijas telpu? Depresīvie nonīkst vēl vairāk, cītīgi pērk grādīgos dzērienus un neuzņem pietiekami daudz saules gaismas. Darbīgie tiek apdullināti un paralizēti vai iesaistīti informatīvajā ekonomikas karā kā ierindnieki frontes visās pusēs. Daudzi emigrē, jo nespēj neko mainīt.
Tomēr derētu aizdomāties, vai tiešām viss ir tik bezcerīgi un slikti un vai tiešām tuvojas pasaules gals? Pareizāk būtu runāt par ekonomisko grupējumu ietekmes sfēru sadalījumu, vēlēšanu tuvošanos un bailēm no biznesa apjomu krituma vai pat potenciālas kriminālatbildības.
Cilvēkam, kurš sevi saista tikai ar Latviju un tikai ar primitīvo biznesu, katras nozīmīgas izmaiņas un katrs ienākošais ārzemju konkurents ir pasaules gals. Jo izmaiņas prasa mācīties un mainīties, taču vecāka gadagājuma cilvēkiem nav iemācīts izglītoties un mainīties atbilstoši apkārtējās vides un informācijas reālijām visa mūža garumā. Rodas situācija, kad viņiem it kā tiek atņemts viss, tāpēc arī seko tik agresīva reakcija, kas izpaužas korupcijā, plānotos ekonomiskajos noziegumos, nespējā apvienoties grupās un visa jaunā un biedējošā atgrūšanā un reliģiozitātes pieņemšanā.
Tomēr visiem aktīvajiem optimistiem ir izeja no šķietamās nolemtības. Ja Latvijā nevar atrast klientus, tad tos var meklēt citur Eiropas Savienībā (brīvā pakalpojumu un darba spēka kustība). Ja vietējās bankas nedod kredītus visa veida biznesa uzsākšanai, tad var meklēt citas bankas un citus riska investīciju fondus ar citiem maksimālajiem limitiem un citu attieksmi pret cilvēku darba apmaksu pa visu Eiropas Savienību (brīvā kapitāla kustība). Ja nevar tikt pie iestāšanās fondu naudas, tad var pretendēt uz parastajiem ES attīstības fondu līdzekļiem ar lielākām prasībām pret projektu.
Izejas nav tikai tad, ja sevi uz atlikušo mūžu mentāli saķēdējam tikai ar Latviju un aizmirstam, ka tagad esam impērijas pilsoņi ar savām tiesībām un iespējām, kuras pieejamas, ja aktīvi iekļausimies impērijas uz zināšanām balstītās ekonomikas attīstības procesā. Ar primitīvo biznesu grib nodarboties lielākā sabiedrības daļa, līdz ar to paliek pāri daudzas neapgūtas jomas ar potenciāli mazāku agresijas un konkurences līmeni.
Paradoksāli, bet šī izeja no nolemtības un bezcerības neliek emigrēt no Latvijas! Liekajiem ir jārod citas nodarbes, kas saistītas ar eksportu un zinātni (arī zinātniekiem noderētu veiklu pārdevēju un pieredzējušu projektu vadītāju palīdzība). Plēšoties savā starpā, bez kārotajiem labumiem riskējam palikt visi kopā.
Tomēr ar savas pozīcijas maiņu pasaules kartē un domāšanā vien nepietiks. Ir jāsper arī nākamais solis – jāspēj apvienoties grupās. Pats labākais padoms veiksmīgas akcionāru un vadības komandas izveidei būs proporcionālās daļās piedalīties visām tām profesijām, bez kurām šo biznesu nebūs iespējams attīstīt. Tie laiki, kad viens piesavinājās visu komandas peļņu un algas, ir pagājuši neatgriezeniski.
Protams, vienmēr atradīsies cilvēki, kuri izeju tā arī nespēs atrast. Šī nu ir problēma, ar kuru būs jāsadzīvo vēl ilgi, kamēr netiks būtiski pilnveidota bērnu un pieaugušo izglītības sistēma. Gribētos izteikt skumju vērtējumu, ka te ir cerības tikai uz impērijas līmeņa personību proaktīvo darbu sabiedrības labā un vadošiem norādījumiem no augšas.
Eiropas Savienībā bija vērts iestāties tāpēc, lai izrautos no mazas valstiņas materiālo un garīgo resursu trūkuma un lai iegūtu lielo impēriju sniegtās priekšrocības to pilsoņiem. Dzīvot Latvijā ir tā vērts, jo šeit vēl ir daudz vietas, kur būvēt zinātniskos institūtus. Ir iespējams izvēlēties daudz spožāku nākotni jau šodien, tepat Latvijā.
