Viņi ir reizē laimīgi un nelaimīgi, jo gan vārdadienu, gan dzimšanas dienu dvīņi – Līga un Jānis Kūmi no Gaujienas – svin Jāņos.
Viņi ir reizē laimīgi un nelaimīgi, jo gan vārdadienu, gan dzimšanas dienu dvīņi – Līga un Jānis Kūmi no Gaujienas – svin Jāņos. Paši atzīst, ka tādējādi viņiem ir laupīti vairāki svētki, tomēr lepojas, ka ir latviskāko vārdu īpašnieki.
Svinēšana parasti sākoties 23.jūnijā, kad Līgai ir vārdadiena, bet 24.jūnijā svin Jāņa vārdadienu un abu dvīņu dzimšanas dienu.
Viņiem nekad nav bijusi pārliecība, ka vecāki devuši vecmodīgus vārdus. Gluži pretēji – abi lepojas, ar saviem vārdiem. “Manam vectēvam vārds bija Jānis, arī divi mani draugi ir Jāņi. Man ļoti patīk šis vārds. Turklāt – kā mūsu tautas populāru vārdu ārzemēs to uzreiz atpazīst,” saka Jānis. Bet Līga iebilst, ka viņas vārdu gan ārzemēs nepazīstot, jo nezina, ka tas arī ir nacionāls.
Mamma uzdāvina vainagu
“Agrāk Jāņus svinējām Zvārtavā pie vecmammas – brīvā dabā. Pie viņas atbrauca arī radinieki no Blomes, un visi kopīgi lustējām. Pēdējos gados 23.jūnijā liela svinēšana nenotika, jo neilgu laiku pavadām mājās, bet pēc tam kopā ar draugiem dodamies uz ballīti Gaujienas estrādē – reizēm kopā, reizēm atsevišķi. Bet 24.jūnijā ir svinības mājās, jo tad ciemos brauc vecmamma, vectēvs, krustmāte un citi. Sarūpējam meijas, uzceļam nojumīti un priecājamies. Mamma man parasti uzpin ozollapu vainagu, bet Līga pati sev savij ziedu vainadziņu,” stāsta Jānis.
Viņi atzīst, ka ne sieru, ne alu paši nebrūvē, toties labprāt mielojas ar šašliku. “Manuprāt, tagad viss ir nopērkams, tādēļ nevajag vienmēr visu pašiem gatavot. Turklāt gatavot lielas rasola bļodas ir tik nogurdinoši,” ir pārliecinājusies Līga.
Vēlētos pārsteiguma ballīti
Šogad Līgai un Jānim Kūmiem Jāņu diena būs īpaša, jo abi svinēs 18.dzimšanas dienu. “Pirms tam ilgi domājām, kā atzīmēt šo lielo notikumu. Bija doma arī par pirts īrēšanu, bet tad vienojāmies, ka sākumā svinēsim mājās, bet pēc tam dosimies Gaujienā uz balli. Varbūt 8.jūlijā sarīkosim ballīti draugiem, kad būšu atbraucis no Eiropas čempionāta orientēšanās sportā. Ja draugi mums sarīkotu pārsteiguma ballīti, mēs būtu ļoti priecīgi, jo savulaik tādu esam rīkojuši savai draudzenei. Turklāt viņai bija jāveic dažādi uzdevumi, lai nopelnītu savas dāvanas,” viņi atceras.
Jautāti par mīļākajām Jāņu dienas tradīcijām, Līga un Jānis min ugunskura dedzināšanu un alus nogaršošanu. Līga gan atzīst, ka viņai alus negaršo, bet Jānis piebilst, ka viņš to dzer ar mēru. Kad bija mazāki, abiem ļoti patika Jāņos lēkt pār ugunskuru.
Aplīgot neviens nevarēs
Līga lepojas, ka šogad nevienam nebūs iespējas viņus ar brāli aplīgot, jo viņa dārzu ir izravējusi, brālis – nopļāvis zālienu.
“Es nevarētu teikt, ka man patīk dziedāt – mani pat no skolas kora “izmeta” par rūkšanu. Tādēļ no manis liels līgotājs nesanāk,” neslēpj Jānis. Arī Līga piebilst, ka nav liela dziedātāja. “Bet, kad aizejam uz balli un pie ugunskura sāk kopīgu dziesmu – arī mēs pievienojamies!” viņi saka.
Abi sapņo, ka kādreiz varētu doties uz kādu līgodienas pasākumu, kur ievēro senlatviešu tradīcijas.
Parāda dvīņu spēku
Sarunājoties ar Līgu un Jāni arvien vairāk pārliecinos par to, ka viņiem ir tādas māsas un brāļa attiecības, par kādām citi var tikai sapņot. Arī uz interviju viņi ierodas abi kopā, jautri čalodami. Viņi uzskata, ka ir tik draudzīgi, tieši tādēļ, ka abi ir dvīņi. Jānis ir pārliecināts, ka saliedētību veicina arī atšķirīgie dzimumi.
“Ja man būtu brālis, apšaubu, vai mums būtu tik draudzīgas attiecības, jo būtu vairāk lietu, par ko strīdēties. Daudzi brīnās, ka mēs ar Līgu esam dvīņi, jo – neesot taču nekādas līdzības! Reizēm uzskata, ka Līga ar vecāko māsu Danu ir dvīnes, jo vizuāli ir līdzīgas. Tiesa, agrāk mēs nebijām tik draudzīgi, jo, piemēram, kāvāmies – kā jau mazi bērni. Mēs pat divatā darījām pāri lielajai māsai Danai. Bet tagad daudz laika pavadām kopā un es vienmēr aizstāvu māsu,” norāda Jānis.
Kopā spēlējas ar lellēm
Viņi vērtē, ka abiem ir vairākas kopīgas un vairākas atšķirīgas īpašības. Jānis atminas, ka bērnībā viņam patika kopā ar Līgu spēlēties ar lellēm. Tagad viņš māsu iesaistījis orientēšanās sportā. Kad bija mazāki, abi Gaujienā apmeklēja diskodeju pulciņu un tautisko deju kolektīvu.
“Es esmu aša – man visu vajag ātri un uzreiz, bet Jānis ir apdomīgāks, lēnāks. Viņš nekad nesteidzas un gandrīz vienmēr visu nokavē – it sevišķi stundu sākumu skolā. Es esmu nedaudz vecāka par brāli, jo piedzimu pusstundu agrāk, tādēļ arī viņu vienmēr uzmanu,” saka Līga.
Brālis slavē māsu
Jānis vērtē, ka māsa ir rūpīga – katru iesākto darbu padara līdz galam. Kā sev raksturīgu īpašību viņš min mērķtiecību. “Ja man ko patiesi vajag, es izdaru un sasniedzu. Es esmu ļoti jautrs un pļāpīgs, bet Līga mani vienmēr piebremzē – it īpaši mācību stundās. Viņa mani reizēm arī iekausta, bet tā mīļi. Īstenībā arī Līgai patīk pļāpāt, bet viņa zina tam vietu un laiku,” saka Jānis. Līga piebilst, ka brālis ar jebkuru cilvēku ātri atrod sarunas tematu.
Jānis ļoti atzinīgi novērtē māsas saimnieciskās prasmes. “Līgai labi izdodas izcept kartupeļus, ļoti garšīgas viņai padodas ābolu pankūkas. Kad pārnāku mājās, tad zinu – ja mamma ir aizņemta, māja tāpat vienmēr būs tīra un ēdiens pagatavots, jo arī ar to Līga lieliski tiek galā. Es uz Līgu visās lietās varu simtprocentīgi paļauties,” uzsver Jānis.
Ir sabiedriski aktīvi
Līga un Jānis Kūmi ir sabiedriski aktīvi jaunieši. Jāņa vaļasprieks ir sports, bet Līgas – mājturība. 27.jūnijā Jānis dosies uz Eiropas čempionātu jauniešiem orientēšanās sportā. Tas Slovēnijā risināsies līdz 4.jūlijam. Jānis atzīst, ka labākos rezultātus cer uzrādīt sprinta distancē, jo tajā uzvarēja Latvijas čempionātā. Bet 14.jūlijā viņš saistībā ar orientēšanās sportu dosies uz Zviedriju, kur pavadīs vairākas nedēļas. Turklāt viņš tāpat kā Līga izmanto iespēju vasarā strādāt algotu darbu.
Viņi abi piedalās arī daudzos konkursos, tādējādi papildinot savas zināšanas. Līga ir Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskolas kultūras ministre, bet Jānis – sporta ministrs. Jānis ir iesaistījies arī vidusskolas avīzes darbā, bet abi kopā skolā ir organizējuši daudzus pasākumus.
Dvīņiem ir arī savi nākotnes plāni, jo nākamgad viņi absolvēs vidusskolas 12.klasi. “Es varētu mācīties jūrskolā vai kļūt par militāro policistu. Bet vecmamma dusmojas par to un saka, ka man nauda ir jāpelna ar galvu, tādēļ, iespējams, ka es varētu kļūt arī, piemēram, par inženieri. Bet vēl ir laiks, lai izdomātu,” norāda Jānis. Līga atklāj, ka vēlētos studēt dizainu. Viņa neizslēdz iespēju kļūt par skolotāju, jo viņai patīk bērni.
