Sestdien bija svētku kliņģeris ar vienu brīnumsvecīti tajā, sveicot Gulbenes – Alūksnes bānīša tvaika lokomotīvi “Marisa” pirmā gada jubilejā, kopš Marisas vārda piešķiršanas.
Sestdien bija svētku kliņģeris ar vienu brīnumsvecīti tajā, sveicot Gulbenes – Alūksnes bānīša tvaika lokomotīvi “Marisa” pirmā gada jubilejā, kopš Marisas vārda piešķiršanas.
Sveikt meiteni “Marisu” bija ieradies arī Alūksnes pilsētas domes bijušais priekšsēdētājs Guntārs Bērziņš un citi ” Marisas” draugi. Arī Gordons Raštons no Lielbritānijas un pārstāvji no muzeja Lavasārē, kur vēl neremontētā “Marisa” atradās vairākus gadus.
SIA “Gulbenes – Alūksnes bānītis” valdes loceklis Andris Biedriņš atgādināja “Marisas” biogrāfiju.
Dūmeni enerģiski kūpinot, ar pīpeņu vainadziņu izrotāta, ar iezīmētām šķelmīgām actiņām prožektoru vietā “Marisa” aplūkojama gan realitātē, gan mākslinieces Aijas Asūnes zīmējumos. Zīmētā “Marisa” ir iemūžināta kartītēs, uzlīmēs un uz skolas burtnīcu vākiem, kādus drīzumā varēs iegādāties kancelejas preču veikalos visur Latvijā. Uz burtnīcas ikviens varēs izlasīt par “Marisu” un, ja vēlēsies, varēs pievienoties tvaika lokomotīves draugu pulkam. Par to visu parūpējušās rīdzinieces Diāna Bērza un Kristiāna Meļko. Abas uzskata sevi par bānīša tvaika lokomotīves krustmātēm. Pirms mēneša viņas ir nodibinājušas SIA “Semaphore” nolūkā popularizēt “Marisas” labo vārdu Latvijā un pasaulē.
“Marisa” varētu kļūt par īpašu mīluli tieši Latvijas bērniem, jo tā nav agresīva pretstatā mūsdienu svešzemju producētajiem bērniem domātajiem multfilmu tēliem. “Turklāt “Marisa” ir šeit, Latvijā. Viņa ir aptaustāma, apskatāma, apmīļojama, viņa ved ekskursijā,” stāstīja D.Bērza. Viņa izteica cerību, ka “Marisu” varētu iemīļot bērni visā Eiropā. Tikšanās ar “Marisu” Latvijā varētu kļūt par ģimeņu ceļojuma mērķi.
“Marisas” mašīnists Oļegs Pavlovs laikrakstam pastāstīja, ka gada laikā tvaika lokomotīve ir pasažierus vedusi aptuveni 20 reižu līdz Kalnienas stacijai un atpakaļ, kā arī tikai pāris reižu līdz Alūksnei un atpakaļ, jo pagaidām vēl nav līdz galam atrisināts jautājumus par ūdens uzpildīšanu pusceļā. Bez ūdens krājumu atjaunošanas lokomotīve ceļu no viena galapunkta līdz otram veikt nevar. O.Pavlovs pauda, ka “Marisu” dzelzceļnieki uzpasējot un lolojot kā princesi. Arī raksturs viņai esot tāds – kā jau princesei.
