SIA “Lienama Alūksne” purvā Gaujienas pagastā pilnos ziedos ir krūmmellenes. Deviņas naktis vajadzēja tās laistīt, lai pasargātu no salnām, toties pirmo gadu būs liela raža.
SIA “Lienama Alūksne” purvā Gaujienas pagastā pilnos ziedos ir krūmmellenes. Deviņas naktis vajadzēja tās laistīt, lai pasargātu no salnām, toties pirmo gadu būs liela raža. Savukārt ogu, augļu glabāšanas un pirmapstrādes cehā sāk spiest sulu no pērnā gada dzērveņu ražas.
“Iespiestas ir etiķetes dzērveņu sulas produkcijai, tāpēc var uzskatīt, ka līnija ir palaista. Pašlaik spiež dzērveņu sulu, pēc tam droši vien gatavosim upeņu, jāņogu, melleņu sulu. Ja salīdzina, tad mellene ir pirmā jeb visvērtīgākā oga. Pati esmu pārliecinājusies, ka mellenes uzlabo redzi – vasaras beigās varu lasīt bez brillēm. Raža būs laba, tāpēc par pieņemamu cenu varēsim tirgot svaigas ogas vairumā. Mellenes, mūsu spiestās dabiskās sulas un arī morsu varēs nopirkt Alūksnes lielveikalā “Saulīte”, ir slēgts līgums ar zemnieku saimniecību “Ezerkauliņi” par produkcijas izplatību Latvijā,” stāsta SIA “Lienama Alūksne” īpašniece Gundega Sauškina.
Ogu, augļu glabāšanas un pirmapstrādes ceha telpā no ogām iegūst sulu. Pēc izspiešanas to nostādina tvertnē, pasterizē, speciālas iekārtas pilda 0,33 litru pudelēs, uzskrūvē korķus un līmē etiķetes. Tās zīmējusi Gundegas meita Katrīna. Uzraksts liecina, ka pudelēs ir simtprocentīgi tīra dzērveņu sula bez cukura un konservantiem. Pasterizēto sulu deva pārbaudīt Dobeles dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacijā, lai noskaidrotu, cik tajā saglabājies vitamīnu. Bija neliels šoks, jo sulā ir vairāk C vitamīnu nekā iepriekš atzīts. Uzskatīja, ka dabiskā purva ogās esot 15 – 16 miligrami un lielogu dzērvenēs – divas reizēs vairāk, tātad 30 miligrami C vitamīna litrā. Izrādās, ka to ir tikpat daudz, cik smiltsērkšķu ogās – 65 miligrami litrā. Tas nozīmē, ka ar litru dzērveņu sulas var uzņemt dienā vajadzīgo vitamīnu daudzumu.
Brigadiere Līvija Ponaida gatavo kūdras augsni melleņu spraudeņiem, lai izaudzētu jaunus stādus.
Tos izvietos nelielā speciāli iegādātā siltumnīcā. Ja izdosies, nebūs jāpērk stādi. Paredzēts paplašināt melleņu stādījumus, kurus var novākt mehanizēti, jo nav viegli atrast akurātus lasītājus. Igaunijā izgatavota melleņu novākšanai piemērota mašīna. Paredzams, ka to izmēģinās arī Kalnapurvā. Mehanizēti novāktās ogas sasaldēs un izmantos sulas spiešanai, bet selekcionētās lielogu krūmmellenes pārdos svaigas.
“Liels pieprasījums ir tieši pēc svaigām mellenēm. Lielās un saldās ogas uzreiz lasīs kastītēs un nosūtīs lielveikaliem. Tas nozīmē, ka ogām ir jābūt veselām,” skaidro Gundega Sauškina.
Pašlaik ir sešas strādnieces, bet jūlijā beigās, kad mellenes būs gatavas, vajadzēs lasītājus. Cilvēkiem no tālākām vietām varētu pat atmaksāt pusi autobusa biļetes cenas, bet ar nosacījumu, ka dienā spēj nolasīt pietiekami daudz un nopelnīt septiņus astoņus latus.
Rīt Kalnapurvā ieradīsies Zemkopības ministrijas Augu aizsardzības departamenta un Lauku atbalsta dienesta speciālisti, lai stāstītu un iepazīstinātu ar dzērveņu un melleņu slimībām, kaitēkļiem. Pērn sāka integrētās jeb dabai saudzīgas audzēšanas apmācības programmu, kuras dalībniekiem tā būs praktiska nodarbība.
“Žēl, ka dzērvenēm vēl maz ko varēs redzēt. Tieši par šo ogu audzēšanu vēl ir daudz nezināma. Dzērvenes ir kaprīza kultūra. Tās jāmēslo ļoti bieži, ļoti rūpīgi un ļoti mazās devās,” skaidro G.Sauškina.
Viņa uzsver, ka mēslošanai galvenokārt izmanto bioloģijas zinātņu doktora Viļņa Nollendorfa izstrādāto mēslojumu “Vito Silva”.
