Šogad tradicionālās Ernsta Glika dienas risinājās tikai divas dienas, sestdien un svētdien. Šoreiz Glika dienas neizcēlās ar pasākumu vērienīgumu, bet gan dziļumu.
Šogad tradicionālās Ernsta Glika dienas risinājās tikai divas dienas, sestdien un svētdien.
Šoreiz Glika dienas neizcēlās ar pasākumu vērienīgumu, bet gan dziļumu. Tradicionālajā to atklāšanas brīdī pie simtgadīgajiem Glika ozoliem mācītājmājas pagalmā par Ernsta Glika nozīmi savā skatījumā stāstīja dažādu konfesiju pārstāvji – luterāņu mācītājs Atis Grīnbergs, baptistu mācītājs Dāvids Šterns un katoļu priesteris Andžejs Keziks.
Par to, cik daudzpusīga bijusi E. Glika darbība, varēja uzzināt ne tikai no šo mācītāju stāstītā, bet arī nākamajiem diviem runātājiem, kad pēc vienošanās kopīgā lūgšanā savu runu saistībā ar Ernstu Gliku teica arī Nacionālo Bruņoto Spēku Kājnieku skolas pārstāvis, kas savā stāstījumā mācītāju saistīja tieši ar sevis pārstāvēto profesiju, kā arī Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētājs Viktors Litaunieks, kas, runājot par E. Glika devumu izglītības jomā, atklāja šīs dienas ar simbolisku sveces aizdegšanu.
Tāpat kā katru gadu arī šogad Ernsta Glika dienās notika vairāki dievkalpojumi dažādās Alūksnes baznīcās, taču svētdienas vakarā visi tika aicināti uz Alūksnes evaņģēliski luterisko baznīcu, lai klausītos dažādu latviešu komponistu skaņdarbus ērģelnieces Kristīnes Adamaites un saksofonista Arta Sīmaņa izpildījumā, kuru papildināja muzikoloģes Karīnas Bērziņas un mākslas zinātnieka Riharda Pētersona stāstījums.
Par godu Ernsta Glika dienām interesenti abas dienas varēja par brīvu apmeklēt Bībeles muzeju, kur iekārtota izstāde luterāņu mācītājam Jānim Kovalam.
Lai gan šīs Ernsta Glika dienas luterāņu mācītājs Atis Grīnbergs nodēvēja par Mazajām Glika dienām, tās savu uzdevumu – godināt un atcerēties mācītāju Ernstu Gliku – ir veikušas un atliek vien cerēt, ka nākamajos gados tās atkal tiks svinētas ar plašāku Glika dienu programmu vai mazāku, bet tikpat elegantu kā šogad.
