Jaunannas pagasta bioloģiskajā lauku saimniecībā “Dekšņi” redzamas izmaiņas. Uz to ved jaunizbūvēts ceļš, labiekārtots pagalms, kur izvietoti zirgvilkmes grābekļi un cits inventārs.
Jaunannas pagasta bioloģiskajā lauku saimniecībā “Dekšņi” redzamas izmaiņas. Uz to ved jaunizbūvēts ceļš, labiekārtots pagalms, kur izvietoti zirgvilkmes grābekļi un cits inventārs. Tas ir sākums zirglietu muzejam.
“Daļa eksponātu ir izvietoti pagalmā, bet vēl vairāk ir jāatved. Ja kaut kur redzu zirglietas, tad cenšos sarunāt ar īpašniekiem, bet gadās arī, ka man tās piedāvā vai dāvina. Drīz saimniecībā būs sējmašīna, kuru reti var redzēt, jo tagad zirgus sējas darbos neizmanto. Man ir arī droška ar koka riteņiem. Senāk ar tādu brauca uz baznīcu, bet tagad var vizināties. Nereti ar to ved jaunlaulātos kāzās. Man ir viss inventārs, ko izmanto zemes apstrādei, siena gatavošanai un transportam. Tomēr zirglietu vākšana muzejam nekad nebeigsies, jo tās ir dažādas, tāpēc var veidot kolekcijas,” stāsta zirgkope un trenere Alita Meijere.
Paredzēts uzcelt nelielu ēku, tajā izvietos zirglietas, kuras nevar atstāt laukā, piemēram, ādas ganu jeb kavalērijas seglus nav ieteicams pakļaut laika apstākļu kaprīzēm. Seglus A.Meijere restaurējusi un var izmantot. Viņa atzīst, ka visu dara pati. Ja vēlas baudīt lauku mieru un klusumu, kā arī doties izjādē ar zirgu, var doties uz “Dekšņiem”. Tur iekārtotas trīs ugunskuru vietas, kur atpūsties vai svinēt svētkus. A.Meijere vēlas sarīkot pasākumu, kurā būtu iespēja vizināties ratos, doties izjādē un sacensties. Alūksnes rajonā ir četras saimniecības, kurās audzē zirgus, tās varētu iesaistīties sacensībās. Alita aicina interesentus mācīties jāt ar zirgiem. Viņa arī apmāca zirgus vilkt vezumu, strādāt lauku darbus. Pati labprāt piedalītos zirgu braukšanas sacensībās.
Pašlaik lielu prieku saimniecei Alitai Meijerei rada Vīnes Arfas un Noras kumeliņi Dāvana un Danko, kuru tēvs ir zirgaudzētavas “Burtnieki” ērzelis Diploms.
Tas iekļauts genofondā, un pērn atveda uz “Dekšņiem”, jo abas ķēves ir iekļautas Latvijas braucamo zirgu šķirnes saglabāšanas programmā. Vairāk audzē sporta zirgus, bet braucamo zirgu ir palicis maz. A.Meijere uzsver, ka šie zirgi ir mierīgi un paklausīgi, turklāt universāli – var izmantot dažādiem mērķiem. “Labdabīgos Latvijas braucamos zirgus ir iecienījuši ārzemnieki. Tiesa, šīs šķirnes zirgi nav vairs tādi, kādi tie bija agrāk – neliela auguma un spēcīgām kājām. Tagad tie ir lieli un skaisti. Man ir doma iegādāties dūkanu zirgu, jo tāds man patīk vislabāk,” atklāj Alita. Pašlaik “Dekšņos” ir seši zirgi, bet to skaits varētu būt lielāks. Traģiski beidzies ponija ķēves mūžs, tāpēc saimniece to audzēšanu neturpinās.
