Rīgā 21. un 22.jūlijā – notiks seksuālo minoritāšu jautājumiem veltīto pasākumu virkne “Rīgas Praids 2006”, gājienu pa pilsētas ielām ieskaitot.
Rīgā 21. un 22.jūlijā – notiks seksuālo minoritāšu jautājumiem veltīto pasākumu virkne “Rīgas Praids 2006”, gājienu pa pilsētas ielām ieskaitot. Būs konference, apaļā galda diskusija, izklaides. Homoseksuāļi Rīgā šādi atklāti sevi prezentēs otro gadu pēc kārtas. Sabiedrībā par to daudz diskutē.
Vairoties no homofobijas (iracionālām bailēm no homoseksualitātes) uzliesmojumiem, “Rīgas Praida 2006” organizatori ilgi neizpauda datumus, kad organizēs šīsvasaras pasākumus, kur tieši pa pilsētu virzīsies gājiens. Ko gan par mums, Latviju un latviešiem, padomās citur Eiropā, ja pieļaujam (vai noraidām) homoseksuāļu iziešanu ielās? Kā to vērtē ārlietu ministrs Artis Pabriks, to nesen jautāju viņam, kad ministrs viesojās redakcijā. Viņš atbildēja tā:
“Mēs esam pievērsuši šim notikumam pārāk daudz uzmanības. Beigu beigās tā ir maza grupiņa cilvēku, kas grib paust savu viedokli. Kamēr viņi netraucē pārējiem un kamēr mēs netraucējam viņiem, – tā ir demokrātija. Lai iet un dara likuma noteiktajās robežās to, ko viņi grib! Nav mūsu uzdevums iejaukties. Mums vienkārši jālūkojas uz visu ar tradicionālu latvisku vēsumu.” Tiklāt sacītais nekādus iebildumus manī neradīja. Un tad sekoja A.Pabrika norāde: “Teiksim tā, ja jūs sevi identificējat ar šiem cilvēkiem (homoseksuāļiem), varat piedalīties gājienā. Ja neidentificējat, nu… darbojieties ar kaut ko citu lietderīgāku tajā laikā.”
Bet varbūt homoseksuāļi tāpēc publiski atklāj savu seksualitāti, iedami gājienā, ka vēlas identificēt sevi kā Latvijas sabiedrības daļu. Arī viņi būs 9.Saeimas vēlētāji. Vai homoseksuāļiem jāveido sava partija tāpat kā pensionāriem? Tāpēc vien, ka jūtas atstumti no sabiedrības? Ja neviena partija neredz un nedzird šo sabiedrības grupu viedokli, tad atkliek organizēties vēl labāk, saliedēties vēl vairāk. Citas izejas nav. Vai tāds ir politiķu mērķis – sadalīt sabiedrību grupās pēc sociālās, seksuālās piederības, vecuma un tā tālāk?
Latvijā Satversme garantē sapulču brīvību. Homoseksuāļi izmanto šīs tiesības, tāpat kā tiesības brīvi paust savu viedokli (kurā nav nekā nelikumīga vai vardarbīga) un palikt pie tā, neņemot vērā pretargumentus. Skaidrs arī tas, ka Latvijā homoseksuāļu ir daudz vairāk par to saujiņu, kas 22.jūlijā izies gājienā pa Rīgas ielām. Katram cilvēkam ir tiesības citiem neizpaust informāciju par savu seksualitāti. Katram ir tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Daži drosmīgie upurē sevi, atklāti apliecinot, ka ir geji vai lesbietes. Kam tas vajadzīgs? Bet varbūt tieši tiem, kas nav homoseksuāļi! Un varbūt tieši šā iemesla dēļ, solidarizējoties ar seksuālo minoritāšu pārstāvjiem, 22.jūlijā gājienā pa Rīgu dosies arī viņu atbalstītāji – draugi, radi, paziņas, labas gribas cilvēki.
