Piecas dienas – no 15. līdz 19.maijam – ilga pieredzes apmaiņas brauciens uz Somiju saskaņā ar PHARE 2003 “Pārrobežu sadarbības programma Baltijas jūras reģionā” atbalstīto projektu “Koksnes izglītības centra izveide Apes arodvidusskolā”.
Piecas dienas – no 15. līdz 19.maijam – ilga pieredzes apmaiņas brauciens uz Somiju saskaņā ar PHARE 2003 “Pārrobežu sadarbības programma Baltijas jūras reģionā” atbalstīto projektu “Koksnes izglītības centra izveide Apes arodvidusskolā”.
Šis bija jau otrais apeniešu brauciens pie ziemeļu kaimiņiem. Tajā piedalījās Apes arodvidusskolas skolotāji – Jānis Pops, Viktors Korkunovs, Iveta Loča, Ainārs Ābolkalns un Normunds Prazņicāns, kā arī divi Apes pilsētas ar lauku teritoriju domes pārstāvji – domes priekšsēdētāja Astrīda Harju un projektu vadītāja Liene Ābolkalne.
“Pirmajā dienā tikām iepazīstināti ar automātiskās kokapstrādes līnijas darbību, ļaujot arī pašiem to izmēģināt darbībā,” stāsta brauciena dalībniece, Apes arodvidusskolas direktora vietniece mācību darbā Iveta Loča. “Somi mums parādīja, kā ar trafaretu palīdzību var noteikt, kāda sortimenta zāģmateriālus var iegūt no jebkura baļķa, lai koksne tiktu visracionālāk izmantota.”
Otrā diena Somijā iesākās ar lekciju par koksnes atlikumu racionālu izmantošanu ēku apkurē. “Mums bija iespēja aplūkot automatizēto katlumāju, kurā šie atlikumi tiek izmantoti. Turklāt mēs tikām iepazīstināti ar dažādām koksnes žāvēšanas sistēmām un kalšu tipiem, to darbības principiem,” saka Iveta.
Notika diskusija par izglītības sistēmu Somijā un Latvijā, par atšķirībām starp tām. “Somijā apmēram puse pamatskolu beidzēju turpina mācīties profesionālās izglītības iestādēs, bet pie mums – tikai aptuveni trešā daļa,” secina Iveta.
“Atšķirības vērojamas jau pašos pamatos – valsts attieksmē pret profesionālo izglītību. Skolas Somijā ir ļoti labi finansētas, tāpēc skolu absolventi, kuri mācību laikā izgājuši arī labu praksi ražošanas uzņēmumos, uzreiz var pilnvērtīgi strādāt savā specialitātē. Bija ļoti patīkami redzēt, ka visas mācību klases ir lieliski iekārtotas, tās ir apgādātas ar visām nepieciešamajām mūsdienīgajām iekārtām – datoriem, projektoriem, kodoskopiem un citu. Ikviens skolotājs patiešām profesionāli tos izmanto darbībā. Redzējām daudz ko, ko gribētu un varētu pielietot arī savā arodvidusskolā, taču finansiāli nespējam atļauties.”
Ilgu laiku apenieši pavadīja mācību klasē, apgūstot speciālu datorprogrammu. Tā paredzēta pneimatisko, hidraulisko un elektrisko darbības shēmu konstruēšanai, un ikviens savas izveidotās shēmas pareizību varēja pārbaudīt darbībā ar simulācijas programmas palīdzību, kā arī to saņemt izdrukas veidā.
Ceturtajā viesošanās dienā Kangasalu arodskolā, kura atrodas netālu no Tamperes, apenieši apguva”Auto CAD” un “Auto CAM” datorprogrammas pamatus. Šīs programmas izmanto, lai dažādu koksnes izstrādājumu parametrus varētu apstrādāt un novadīt līdz automātiskajam kokapstrādes darbgaldam, kurš tālāk vajadzīgo detaļu izgatavo.
“Šo darbgaldu bija iespēja redzēt arī darbībā, kad tas izgatavoja detaļu pēc mūsu sastādītās programmas,” stāsta I.Loča. Papildus iepriekšminētajam Apes pilsētas ar lauku teritoriju domes pārstāvji tikās ar Satakunta reģiona projektu vadītāju, Pori Reģionālās attīstības aģentūras pārstāvi, Noormarku pašvaldības mācību daļas vadītāju un Kangasalas reģiona projektu vadītāju.
“Tikšanās laikā iepazināmies ar minēto iestāžu un pašvaldību struktūru, darbību, kā arī prezentējām savu pašvaldību. Aplūkojām Noormarku pašvaldības sākumskolu, kur redzētais atstāja ļoti lielu iespaidu. Materiālā bāze, skolas estētiskais izskats un izglītības programma jau pašā sākumā ir virzīta tieši uz bērna praktisko prasmju attīstīšanu. Tika pārrunātas arī kopējas projekta idejas,” stāsta Liene Ābolkalne.
Kaut arī brauciena programma bija saspringta un ekskursijas pa Somiju tajā nebija paredzētas, savdabīgās Somijas ainavas projekta dalībnieki vēroja pārbraucienos pa autobusa logu, kā arī atpūtas vakarā pie ezera. “Fantastiska, bet skarba daba – klintis un akmeņi. Patiešām apbrīnojami, kā uz tiem spēj augt koki,” par redzēto ir sajūsmināta Iveta.
Un vēl piebilst, lai gan Somijā redzēja ļoti maz lauksamniecībā izmantojamas zemes, visi mazie, klinšu un akmeņu ieskautie zemes stūrīši ir attīrīti no akmeņiem un apstrādāti.
