Romāns turpinājumos. 34. “Patiesība, protams, ir šokējoša: netradicionāls gadījums… Bet kas par to! Runās, beigs, un iestāsies miers. Varbūt drīz būs daudz tādu sieviešu kā es?
Romāns turpinājumos. 34.
“Patiesība, protams, ir šokējoša: netradicionāls gadījums… Bet kas par to! Runās, beigs, un iestāsies miers. Varbūt drīz būs daudz tādu sieviešu kā es? Tā es domāju. Pieaugušajiem tas būs īslaicīgs sarunu temats un sava veida sensācija, bet ko lai stāstu dēlam?”
“Mums ir daudz par ko runāt. Brauksim pie manis! Neņem līdzi nekādas drēbes! Viss vajadzīgais man ir. Redzēsi manu māju, manu dzīvi, un neapskaud, lūdzu, mani! Tev ir tas, kā man nav. Laikam Dievs tā ir gribējis. Es aizietu uz būdiņu biezā mežā, lai tiktu pie sava bērniņa. Ne velti saka, ka bagātie arī raud, kā tanī muļķīgajā seriālā. Ivars būs mājās tikai rītā. Man liekas, ka viņš no tikšanās ar tevi baidās. Varbūt arī psiholoģiski nav gatavs. Varbūt Ivars arī nezina, kā pret tevi izturēties, kā uztvert tavu – mūsu grūtniecību. Viss ir sarežģīti! Viņš nepavisam nav bikls un sabiedrībā vienmēr jūtas brīvi, vienmēr bez problēmām, taču šis ir neparasts gadījums. Te biznesmeņa pieredze, lietišķie kontakti acīmredzot nenoder. Ja tu būtu primitīva, mazizglītota sieviete, būtu citādi. Es stāstu viņam par tevi, par mūsu sarunām, pētu, kāpēc viņš reaģē ar tādu kā izvairīšanos no tikšanās… Kas tos vīriešus var saprast, ja viņi paši sevi bieži nesaprot… Mums pēdējā laikā sarežģījušās arī intīmās attiecības. Man negribas… mīlēties, laikam izdalās kādi citi hormoni. Esmu kašķīga, viņš nervozs. Biju viņa seksa karaliene, bet tagad esmu kļuvusi par bezjūtīgu mehānismu, kas tikai cenšas pildīt savu sievas pienākumu un nekādos baudas augstumos pacelties mums vairs neizdodas. Tagad mēs esam tādi laulības gūstekņi. Viņš to jūt un izvairās no biežas tuvības. Man nav nekādas labsajūtas, neviena orgasma jau mēnešiem. Esmu auksta kā varde. Ja nu tas nepāriet? Mēs esam laulāts pāris jau tik daudzus gadus. Ir dažādu iemeslu laulības krīzes posmi… Es, taisnību sakot, baidos, ka viņš tevī nesamīlas. Tu esi tik forša, tik skaista grūtniece! Es vai plīstu no skaudības… Varbūt viņam tagad ir mīļākā? Tas taču būtu tikai loģiski… Sieva neko negrib, mierinātāja kaut kur jāatrod. Par to domājot, man šermuļi iet pa kauliem. Kā tas viss var beigties? Beigās es ar bērnu varu palikt viena? Ja nu es izrādos piedot nespējīga, un viņa sānu soļi tiešām ir? Mums ne prātā nenāca, ka viss var būt tik samudžināts.” Tālāk viņas brauc klusēdamas. Tik daudz ir pateikts…
Iveta ir prasmīga šoferīte. Mašīnā tagad skan Rīgas radio otrā programma. Ir silti un omulīgi. Aiz mašīnas loga atkal snieg. Koki, sniega nastas apkrauti, stāv majestātiski kā kādā parādē.
