Ja agrāk katram latvietim bija jānosit viena čūska (no šodienas viedokļa, dabas apdraudējums), jāiestāda viens koks un jāizaudzina dēls, tad tagad čūsku sišanu var aizstāt ar latvāņa piebeigšanu.
Ja agrāk katram latvietim bija jānosit viena čūska (no šodienas viedokļa, dabas apdraudējums), jāiestāda viens koks un jāizaudzina dēls, tad tagad čūsku sišanu var aizstāt ar latvāņa piebeigšanu.
Eiropā ir sastopamas vairāk nekā 20 latvāņu sugas. Izplatītākās ir Heracleum mantegazzianum un Heracleum persicum. Šīs latvāņu sugas kopā ar Baltijas valstīm raksturīgāko Sosnovska latvāni (Heracleum sosnwskyi) ir visizplatītākās un uzbūves – auguma un lapu izmēru ziņā vislielākās. Ne velti angļu valodā šīs sugas tiek sauktas par gigantiskajiem latvāņiem (Giant Hogweeds). Praksē šo sugu nodarītais ļaunums ir līdzīgs un to apkarošanas tehnoloģijas ir vienādas, tāpēc Latvijā un Eiropā radītās apkarošanas metodes ir salīdzināmas.
To, ka latvāņu izplatība nu jau kļuvusi par globālu starpvalstu problēmu, pierāda starptautisks projekts par invazīvo latvāņu apkarošanu, kas tika realizēts vairāk nekā trīs gadus, iesaistot vairāk nekā 40 zinātniekus no Čehijas, Dānijas, Latvijas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Vācijas, Zviedrijas. Galvenais uzdevums bija ilglaicīgu risinājumu meklēšana un pasākumu sistēmas izstrāde latvāņu izplatības ierobežošanai Eiropā.
Izstrādā ierobežošanas programmu
Arī Latvijā tiek plānoti pasākumi latvāņu apkarošanai. Vides ministrija sadarbībā ar citām institūcijām ir izstrādājusi Latvāņu izplatības ierobežošanas programmu no 2006. līdz 2012. gadam. Tās mērķis ir ieviest koordinētu latvāņu ierobežošanas sistēmu valstī.
2006.gadā latvāņu (Heracleum Sosnowskyi Manden. sugas) ierobežošanas pasākumu veikšanai ir paredzēts finansējums 146 289 lati. Maksimālās izmaksas subsīdiju aprēķināšanai ar latvāni aizaugušo atklāto platību attīrīšanai ir 150 latu par hektāru, bet nepārsniedzot 2108 latu uz vienu atbalsta pretendentu. Atbalstu saņem, ja ar latvāni invadētā platība nav mazāka par 5 hektāriem un vidējais augu blīvums platībā ir vismaz 3 augi vai augu grupas uz 100 m2. Lai saņemtu subsīdijas, pretendentiem Lauku atbalsta dienestā jāiesniedz latvāņu ierobežošanas pasākumu plāns, zemes robežu plāns, kurā uzrādīta ar latvāni invadētā teritorija un zemes īpašuma lietošanas tiesības.
Turpmāk saskaņā ar programmu tiek plānots, ka valsts atbalsts auga iznīcināšanas pasākumiem varētu ilgt 6 gadus un prasīt kopumā 15 miljonus latu. 2007.gada sākumā tiks precizēti finansiālā atbalsta saņemšanas nosacījumi un prasības, subsīdiju apjomi, atbalsta saņēmēji un subsīdiju izmaksas kārtība. Latvāņu apkarošanas Ekspertu padome darbu uzsāks šogad.
Visbīstmākais – Sosnovska latvānis
No ievestajām latvāņu sugām Latvijā bīstamākās ir Mantegaca latvānis un Sosnovska latvānis, kura ir visizplatītākā latvāņu suga Latvijas teritorijā.
Sosnovska latvāņa dzimtene ir Kaukāza reģions. Latvijā šī suga tika ievesta 1948.gadā kā lopbarības kultūraugs, jo lielās biomasas dēļ to plānoja izmantot skābbarības ražošanai. 20.gadsimta četrdesmito gadu beigās Sosnovska latvāni ieveda un sāka audzēt ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā, Lietuvā, Ukrainā un Vācijā. Baltijas valstīs no latvāņa izmantošanas lopbarībā vēlāk atteicās, jo mājlopu pienam un gaļai tika konstatēta augam raksturīgā anīsa smarža, kā arī draudu dēļ cilvēku un dzīvnieku veselībai. Bet latvānis turpināja nekontrolēti izplatīties; lauku zemju un ceļmalu neapsaimniekošanas dēļ latvānis savai attīstībai atrada ļoti labvēlīgu vidi un aktīvi pārgāja savvaļā, kļūstot par nevēlamu un agresīvu nezāli.
Augu šūnsula satur ķīmiskus savienojumus, kas, nonākot saskarē ar cilvēka ādu, gļotādu, šie savienojumi izraisa grūti ārstējamus apdegumus.
Parasti Sosnovska latvāņi var sasniegt 4 metru un lielāku augstumu, bet apakšējās lapas – līdz 1 metra garumam. Augs sāk ziedēt 60. – 75. dienā pēc veģetācijas atjaunošanās. Ziedi balti, sakārtoti saliktā čemurā, kur augšējais centrālais čemurs var sasniegt no 50 līdz 75 centimetri un lielāku diametru. Uz viena auga var attīstīties no 3 līdz 15 tūkstoši un vairāk sēklu. Pēc atdalīšanās no mātes auga ilgāk par gadu augsnē saglabājas apmēram 8 % sēklu. Populācijas visvairāk veidojas un izplatās upju un citu ūdensteču krastos, jo ūdens straumes ļoti efektīvi izplata tās, pārvietojot sēklas tālu no izcelsmes vietas.
Sosnovska latvānis uzzied vienreiz mūžā un, nogatavinot sēklas, iet bojā (monokarps augs), ziedēšana dabiskos apstākļos notiek 3-4 dzīves gadā, bet to appļaujot – pat 11 dzīves gadā.
Apkarošana balstās uz trim vaļiem
Latvāņu apkarošanas stratēģiju var balstīt uz trīs vaļiem: auga botāniku (monokarps augs – nogatavina sēklas un iet bojā), valsts politiku (zemju apsaimniekošanas veicināšana un sabiedrības izglītošana) un praktisko pasākumu pieejamību (apkarošanas metodēm jābūt viegli pielietojamām un lētām).
Teritorijas, kurās šis augs aktīvi apkarots, rūpīgi jāuzmana vēl vismaz piecus gadus, jo latvānis ir ļoti dzīvotspējīgs. Latvāņu iznīcināšanai ir jānotiek vienlaikus visās platībās.
Populārākās latvāņu apkarošanas metodes ir izduršana, appļaušana, noganīšana un apstrāde ar glifosātu herbicīdiem. Izvēloties iznīdēšanas veidu, jāņem vērā vides aizsardzības ierobežojumi; īpaši aizsargājamos biotopos un sugu atradnēs, kā arī ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās nav pieļaujama ķīmiskās apkarošanas metodes izmantošana.
Nelielās platībās atsevišķus augus var iznīcināt, saknes nogriežot – izrokot ar lāpstu. Darbu sāk pavasarī, kad latvānis ataug. Saknes nogriež vismaz 10 centimetrus zem augsnes virsmas un savāc, tās sakaltē vai sasmalcina. Process ir ļoti efektīvs, taču darbietilpīgs.
Atsevišķus augus var iznīcināt arī ar melnās plēves mulču. Uz auga uzklāj melnu plēvi, kas nav caurumaina, nostiprina ar akmeņiem vai citiem smagumiem un nākamā gada pavasarī noņem un sagatavotā augsnē iesēj zālāju.
Atsevišķus augus to rozetes stadijā var apstrādāt arī ar aplikatoru (tamponu), kas piesūcināts ar glifosātu herbicīdu šķīdumu ūdenī 1:3. Process ir ļoti vienkāršs: sagatavo darba šķīdumu, iepilda to aplikatorā (rūpnieciski ražotajos aplikatoros var iepildīt apmēram 0,5-1,0 l darba šķīduma) un nosmērē 2-3 lapas uz auga. Ja nav rūpnieciski ražota aplikatora, tad to var izgatavot, ņemot aptuveni 1 metru garu kātu, kura galā piestiprina porolona švammi vai audekla lupatiņu. Lielākās platībās, kur nav vides aizsardzības ierobežojumu, izmanto parastos muguras vai traktoru smidzinātājus, izlietojot 3-6 l/ha glifosātu herbicīda (pie darbīgās vielas koncentrācijas 360 g/l). Starp citu, 1 l lētākā glifosāta, ja to pērk pie lielajiem ķīmijas izplatītājiem, 10 vai 20 litru kanniņā maksā 2,55-2,60 Ls/litrā, veikalā 1 l fasējums – 7-8 Ls/l. Latvānis mēneša laikā aiziet bojā. Darbu veic, kad auga lapas sausas un lietus nav gaidāms divu stundu laikā.
Pieaugušu augu iznīcināšanā ir efektīva arī ziedkopu izgriešana to ziedēšanas laikā vai īsi pēc noziedēšanas, kad nav izveidojušās veselas sēklas. Augs iet bojā dabiskā ceļā, bet sēklas netiek nogatavinātas. Ziedkopas izgriešanai izmanto garas kārts galā iestiprinātu izkapts asmeni (līdzīgi mačetei).
Latvāņu appļaušana ar izkapti vai krūmgriezi ir ļoti bīstams darbs, jo ir jāsargās no apdedzināšanās ar latvāņu sulu. Appļaušana rozetes stadijā, kad latvānim nav izveidojies ziedkopas stublājs, ir neefektīva, taču tā rada kosmētisku efektu – novērš sēklu izplatīšanos un neļauj attīstīties dīgstiem. Sezonā jāveic vismaz 3 pļāvumi ar intervālu 3-4 nedēļas. Ja tiek nopļauti ziedoši latvāņi, jāseko, lai, ataugot latvāņiem, neveidotos jaunas ziedkopas, kas spējīgas nogatavināt jaunas sēklas.
Lielās lauka platībās latvāņu apkarošanai izmanto industriālas metodes, no kurām efektīvākā ir glifosātu herbicīdu lietošana ar lauksaimnieciskās darbības atjaunošanu.
***
Atcerieties:
latvāņu šūnsula izsauc atklāto ķermeņa daļu apdegumus, taču tā iedarbojas arī uz ķermeņa segtajām daļām, ja ar šūnsulu tiek samitrināts apģērbs;
latvāņu šūnsulas iedarbības pakāpe dažādiem cilvēkiem ir atšķirīga, bet tā pastiprinās tiešos saules staros un labā apgaismojumā;
obligāti jālieto individuālie darba aizsardzības līdzekļi: gumijas vai cita materiāla šķidrumu pilnīgi necaurlaidīgs specapģērbs, gumijas zābaki, gumijas aizsargcimdi un pilnā sejas maska ar aizsargbrillēm;
ar latvāņu sulu notecējušie darbarīki (trimmeris, izkapts, lāpsta), traktors, tā riteņi, pļaujmašīna un pat aizsargkombinezons var būt par iemeslu roku un citu ķermeņa daļu apdegumiem, ja tie netiks laikus noskaloti ar ūdeni;
jāņem līdzi ūdens cimdu, roku un aizsargtērpa nomazgāšanai. Arī traktori un pļaujmašīnas pēc darba ir jānomazgā;
gumijas zābakiem jābūt tik lieliem, lai tajos brīvi varētu ievilkt zeķes. Gumijas zābaki jālieto arī tad, ja tiek veikta tikai latvāņu audžu apskate;
cimdi jāizvēlas tādi, lai tos varētu brīvi novilkt. Pirms uzvilkšanas ieteicams tajos iebērt nedaudz talka pulvera. Cimdi jālieto arī darbā ar trimmeri un pļaujmašīnu, kā arī izdurot latvāņu saknes ar lāpstu vai speciālu kapli;
aizsargkombinezonam jābūt ar slēgtām piedurknēm un tik lielam, lai to varētu brīvi uzvilkt virs apģērba, kā arī virs gumijas zābakiem. Kombinezonam pēc skalošanas ar ūdeni ir jābūt ātri žūstošam;
aizsargbrillēm jābūt ar ventilācijas atverēm, tās nedrīkst aizsvīst;
aizsargmaskām ir jābūt viegli novelkamām un tās ir iepriekš jāpielaiko. Beidzot latvāņu apkarošanas darbus, cimdu, kombinezona un izmantotās tehnikas noskalošana ar ūdeni jāveic ļoti pārdomāti, zināmā secībā, lai novērstu nejaušu latvāņa sulas saskari ar atklātām ķermeņa daļām.
