Iekšlietu ministrija ierosina precizēt likumdošanu, nosakot, ka zādzība uzskatāma par izdarītu ar brīdi, kad persona ir prettiesiski ieguvusi kādu mantu, neatkarīgi no tā, vai personai bijusi iespēja ar to rīkoties.
Iekšlietu ministrija ierosina precizēt likumdošanu, nosakot, ka zādzība uzskatāma par izdarītu ar brīdi, kad persona ir prettiesiski ieguvusi kādu mantu, neatkarīgi no tā, vai personai bijusi iespēja ar to rīkoties.
Pašlaik ir noteikts, ka svešas mantas nolaupīšana zādzības, laupīšanas, krāpšanas vai piesavināšanās veidā ir pabeigts noziedzīgs nodarījums ar brīdi, kad vainīgais mantu prettiesiski ieguvis savā valdījumā, rodot brīvu iespēju ar to rīkoties pēc sava ieskata. Tādēļ veikalā zagšanas laikā aizturētās personas, kurām neradās iespēja brīvi rīkoties ar mantu, nevar tikt sauktas pie kriminālatbildības.
Alūksnes rajona policijas pārvaldes priekšnieks Ansis Gailītis uzskata, ka tā ir vēlme atgriezties pie vienkāršās sodu sistēmas, kas bija jau pirms 50 gadiem Padomju Savienībā.
“Pašlaik šādos gadījumos saukšana pie atbildības nenotiek, jo vainīgajai personai ir jāiziet no veikala un jāsāk lietot nozagto preci – tikai tad to var saukt pie kriminālatbildības. Ja persona ir notverta jau pirms preces lietošanas, piemēram, nesamaksājot par preci un veikli ieslidinot to kabatā, tad pašreizējā likumdošana personu neparedz saukt pie kriminālatbildības. Tādēļ ir tik daudz personu, kas to vien dara kā zog. Alūksnes rajonā dienā notiek divas līdz trīs zādzības no veikaliem, par kurām ziņo policijai, bet pieļaujams, ka to ir vēl vairāk,” saka A.Gailītis.
Kārtības policijas biroja priekšnieks Zigurds Safranovičs atbalsta šādas izmaiņas gadījumā, ja par sīkajām zādzībām, pirmo reizi notverot vainīgo personu, varētu sastādīt administratīvo protokolu.
“Agrāk vainīgos par sīkām zādzībām līdz noteiktai summai varēja sodīt, uzrakstot administratīvo protokolu. Tas darbojās ļoti efektīvi un ātri varēja atrisināt problēmas. Bet, ja gada laikā to pašu personu atkārtoti notvēra par sīko zādzību, ierosināja kriminālatbildību. Uzreiz pirmās sīkās zādzības gadījumā, piemēram, par nozagto preci, kurai ir ļoti neliela vērtība, ierosināt kriminālprocesu nebūtu lietderīgi,” atzīst Z.Safranovičs.
Šobrīd saskaņā ar Krimināllikuma 180.pantu par krimināli sodāmiem atzīstami tādi noziedzīgi nodarījumi kā zādzība, krāpšana un piesavināšanās nelielā daudzumā bet saskaņā ar likuma 15.panta sesto daļu par mēģinājumu izdarīt kriminālpārkāpumu persona nav saucama pie kriminālatbildības.
Tagad bieži vien personas, kas izdarījušas zādzību, krāpšanu vai piesavināšanos nelielā daudzumā nesaņem par to nekādu sodu, jo nav viennozīmīgas izpratnes, ar kuru brīdi tiek pieņemts, kad zādzība no tirdzniecības vietas ir pabeigta un kad tā palikusi tikai mēģinājuma stadijā.
