Romāns turpinājumos. 31. Tas bija dakteris, kas ieteica viņai veikt radīšanas darbu. Ar Veldu un dakteri Lāci viņi ir izrunājuši daudzus vispārcilvēciskus jautājumus.
Romāns turpinājumos. 31.
Tas bija dakteris, kas ieteica viņai veikt radīšanas darbu. Ar Veldu un dakteri Lāci viņi ir izrunājuši daudzus vispārcilvēciskus jautājumus. Viņas viesis ir slavens zinātnieks! Vita saprot, ka netiek uztverta kā ieprogrammēts inkubators – mašīna. Vai citas sievietes, kas arī veic svešu bērnu radīšanas misiju, saņem tādu pozitīvu emocionālo lādiņu? Vai ir daudz tādu sieviešu inkubatoru? Ka tādas surogātmātes ir Grieķijā un Krievzemē, to viņai ir stāstījusi Velda. Viņa ir pārlūkojusi interneta ziņas. Latvijā tas neesot ar likumu aizliegts, bet neesot pagaidām arī legalizēts. Vita jau veic darbu, bet likumdošana ir atpalikusi, kā tas notiek ne vienā vien dzīves jomā. Vita savu darbu uztver arī kā misiju. Viņai bieži uzsmaida māsiņas, dakteri un reizēm parunājas tāpat vien par dzīvi, par Vitas izlasītajām grāmatām, par rokdarbiem un bērnu audzināšanu, apbrīno viņas dēlu, dāvinot Rihardam dažādas veltes. Grūtākais vēl priekšā, tāpēc Vita iestāsta sev, ka jādomā tikai par šo dienu. Nākamā ir aiz apvāršņa un sāksies tikai ar jaunu saullēktu. Viņas dienasgrāmatā krājas aizvien jaunas atziņas, emocijas, kuras nevienam negribas uzticēt, pat māsai ne.
Saules staru siltums caur loga stiklu jau apliecina, ka pavasaris drīz atmirdzēs visā savā krāšņumā. Debesis ir plašas, augstas, gaiši zilas un tīras. Mostas daba. Sācies priekšpavasaris. Kūst nesen uzkritušais sniegs. Daba marta mēnesī mainīga: te ziemeļu vējš sagriež sniegputeni kā ziemā, te saules mirdzums vedina uz pavasara gaidām. Tāpat ir ar Vitu: līdzsvarotās un priecīgās domas mijas ar šaubām un bailēm: vai gūtais materiālais labums dos gandarījumu? Kā viņa jutīsies tanī augusta dienā, kad no viņas miesām izlobīsies ne pašas – bioloģiskais, bet deviņus mēnešus pieņemtais mazulis? Audžumazulis. Jo vairāk viņa par to domā, jo neskaidrākas kļūst pašas nākotnes vīzijas. Ko pēc tam? Kā viņa, darbu paveikusi, aizies no tā visa, it kā nekas nebūtu bijis? Jautājumu ir daudz vairāk nekā atbilžu.
12. Intīmas sarunas
Ir Lieldienu sestdiena, un Vita šodien ir ielūgta ciemos pie Kramiņiem. Iveta ir izlēmusi veidot ar viņu tuvākas, ģimeniskākas attiecības. Izvēle, protams, pieder Ivetai un viņas vīram, Vitas saimniekiem, ja tā var teikt. Vai tādas ciemošanās reizes būs vairākas vai tikai dažas? Vai Vita Kramiņu mājās jutīsies tikpat aizsargāta kā klīnikā? Viņa ir pieradusi pie savas pagaidu mītnes, un pārmaiņas viņu nedaudz mulsina. Gribētos saglabāt savu suverenitāti, dzīvot jau ierastajā vidē un darīt savu kluso darbu saskaņā ar sevi. Taču viņas darba devēji domā citādi. Vai nejauši ir izvēlētas tieši Lieldienas, lai ,,inkubators” ierastos vidē, kur dzīvos un augs tas cilvēks, kas ar savām kustībām Vitai ik pa brīdim sevi atgādina. Dēlu iznēsājot, viņai nebija gaišu domu: Otomāra nodevība, pāridarījumi, morālās sāpes bieži likās neizturamas. Dēls viņas miesās to taču sajuta? Varbūt tieši tādēļ viņš
tagad attīstās tik strauji? Vientuļās mātes liktenis toreiz vajāja kā rēgs un likās, ka patīkamās emocijas, ko izjūt sieviete, kad viņas klēpī sakustās dzīvība, nebija priekš viņas.
