Relatīvi vēss un sauss laiks sagaida mūs mēneša otrajā pusē, iespējamas arī salnas, nokrišņi var būt tikai no 20. līdz 22.maijam, tad arī kļūs mazliet siltāks.
Relatīvi vēss un sauss laiks sagaida mūs mēneša otrajā pusē, iespējamas arī salnas, nokrišņi var būt tikai no
20. līdz 22.maijam, tad arī kļūs mazliet siltāks. Mitruma trūkuma dēļ augu attīstība būs kavēta.
Īsā veģetācijas perioda dārzeņi (redīsi, salāti, spināti, skābenes) strauji izziedēs. Turpināsies daudzu augļu dārzu un dārzeņu kaitēkļu izplatība. Temperatūras režīms labvēlīgs visiem kāpostu dzimtas dārzeņiem, bet to attīstību kavēs mitruma trūkums. Aukstās naktis nelabvēlīgi ietekmēs siltumu mīlošās kultūras: gurķus, tomātus, papriku, ķirbjus, kabačus, kukurūzu. To izstādīšana lauka platībās bez īslaicīgo segumu izmantošanas ir ļoti riskanta.
Dārzeņkopība
Maija otrās puses pirmajā nedēļā būs krietni vēsāks, dienā +13 līdz +15 grādi, naktīs tikai +1 grāds, bez nokrišņiem, iespējamas arī salnas. No 20. līdz 22.maijam būs +18 līdz+22 grādi, naktīs +7 līdz+8 grādi, iespējami nokrišņi – vienīgie maija otrajā pusē. Maija beigās kļūs atkal vēsāks +16 līdz+18 grādi, naktīs +5 līdz+8 grādi, atkal būs sauss. Kopumā maija otrā puse augu attīstībai vērtējama tikai kā apmierinoša.
Temperatūras režīms būs labvēlīgs galviņkāpostiem, ziedkāpostiem, brokoļiem, Briseles kāpostiem, kolrābjiem, rāceņiem, kāļiem, rutkiem, redīsiem, salātiem, bet tikai tad, ja var nodrošināt laistīšanu. Laikus sētie un stādītie sīpoli attīstīties normāli, to nevar teikt par maija sākumā sētajiem. Līdzīgi būs ar burkāniem. Pareizi sagatavotā augsnē, aprīlī sētie burkāni attīstīsies normāli. Nezāles ūdeni vienmēr izmantos labāk un ātrāk, tādēļ jau tā trūcīgajos mitruma apstākļos noteikti ir jāturpina to apkarošana, rušinot vai ravējot rindstarpas. Rušināšanas rezultātā tiek izjaukti kapilāri augsnes virskārtā, tā liedzot ūdenim pastiprināti iztvaikot.
Labākās laistīšanai ir vakara un nakts stundas, tad parasti ir pierimis vējš un ūdens lēni pēc laistīšanas var iefiltrēties augsnes dziļākajos slāņos. Laistīt labāk retāk, bet lielākā apjomā.
18. un 19.maijā sēj cigoriņus. Kāpostaugu kārtējo porciju var izstādīt 23. un 24.maijā, tikai obligāti stādus izmērcējot, pievienojot insekticīdu aktaru, un izstādīt, izmantojot tikai laistīšanu. Lauka platībās 25.maijā izstādot gurķus, kabačus, ķirbjus, noteikti ir jāparūpējas par īslaicīgiem segumiem, derēs dubults agrotīkls vai plēves tunelis. Sēj ugunspupas un pupiņas. Šāgada apstākļos tās labāk izsēt nemērcētas, jo ir ļoti sauss. No sakņaugiem mitrā augsnē 27. un 28.maijā sēj kāļus.
Kartupeļu stādīšanu, izmantojot vagošanas tehnoloģiju, vajadzētu plānot apmēram divdesmitajos datumos, kad gaidāms ir lietus, it sevišķi smilts augsnēs. Atkārtotos kartupeļu stādījumos sausā laika dēļ var pastiprināti izplatīties kartupeļu lapgrauzis. Bioloģiskie audzētāji var vaboles savākt, tās pilnībā sašķaidīt, tad pievienot nedaudz (līdz 1 litram) ūdens un atstāt uz vairākām dienām. Iegūto preparātu atšķaida un vairākus vakarus pēc kārtas izsmidzina uz lakstiem.
Siltumnīcās
Neapkurināmās siltumnīcās 25.maijā vēl var izstādīt tomātus, papriku, baklažānus. Izstādot melones, jāatceras, ka tās prasa vidēji mitru gaisu, tāpēc īsti piemērota nav to izstādīšana pie tomātiem, tur gaiss būs par sausu, bet pie gurķiem tām gaiss būs par mitru.
Saulei spīdot, jārūpējas par pastiprinātu siltumnīcu ventilāciju. Vēdināšanai labāki ir lielāki laukumi, atverot tos mazliet, nekā mazi vēdlogi, kurus jāatver pilnībā. Tādi rada intensīvu gaisa plūsmu vai caurvēju, kas augiem nu nemaz nepatīk.
Vēsajās naktīs varbūt traucēta tomātu un gurķu augšana, tāpēc, iespējams, būs nepieciešama avārijas apsilde. Ja tas nav iespējams, tad ir jāizmanto agrotīkls. Gaisa temperatūras vienmērības nodrošināšanai ir nepieciešami ventilatori, kurus parasti izvieto virs augiem siltumnīcas jumta daļā.
Turpina veidot augus gurķiem un tomātiem, pārmērīga lapu attīstība traucēs augļaizmetņu veidošanos, bet vietās, kur ir sauss, piemēram, gurķiem, var ļoti sekmēt tīklērces izplatību. Turpina apputeksnēšanas sekmēšanas pasākumus tomātiem. Tomātus laista reti, bet bagātīgi, gurķus – bieži un arī bagātīgi, vienlaikus izsmidzinot ūdeni smalku pilienu veidā augu atdzesēšanai. Ja gurķi ir pareizi veidoti, tad aprīļa beigās izstādītajiem apmēram 20.maijā jau varēs vākt ražu.
Augļkopība
Beidz ziedēt hibrīdplūmes, skābie un saldie ķirši, kā arī mājas plūmes. Strauji ziedpumpurus raisa ābeles un bumbieres, kas sākt ziedēt varētu nedēļas beigās. Ražojošos aveņu stādījumos pārskata dzinumu skaitu, uz vienu tekošo metru atstājot tikai maksimāli 10 līdz 12 dzinumus, pārējos vājākos dzinumus vai nu atdala un iznīcina, vai arī, ja nepieciešams pavairot, pārstāda jau iepriekš sagatavotā vietā. Iespējama vēl pārpotēšana sēkleņkokiem tur, kur nav sākusies ziedēšana. Zemeņu stādījumos pēc nezāļu apkarošanas un mēslojuma došanas ir jāizklāj mulča, šādos apstākļos tas palīdzēs saglabāt trūcīgos mitruma krājumus. Ja mulču uzklāt nav iespējams, tad bagātīgi salaista rindstarpas, lai izvairītos no pelēkās puves izplatības, ūdeni nelej uz zemeņu lapām. Bioloģisko preparātu piekritēji šo slimību ierobežošanai vakaros var izsmidzināt kosu preparātu, jo silīcijs spēcina augus.
Dekoratīvā dārzkopība
Sīpolpuķēm, piemēram, lilijām, īrisiem, kurām aktuālas ir dažādas sēnīšu slimības, vakaros arī izsmidzina kosu preparātu. Puķu dobēs galvenā rūpe būs mitruma nodrošināšana un mēslošana, kā arī nezāļu apkarošana. Sevišķu aprūpi prasīs no jauna sētie zālieni, kurus regulāri vakara un nakts stundās ir jālaista, lai zālīte labi sacerotu un nosegtu augsni. Vecos zālienus rūpīgi appļauj. Maija pēdējās divās dienās var sakārtot ziedu dārzu. Ja noziedējuši rododendri, tos mēslo ar speciālajiem minerālmēsliem. Izstāda viengadīgās rudens puķes, piemēram, asteres, lauvmutītes, kannas. Ja baseinā ūdens ir sasilis līdz +15…+20 grādiem, izstāda ūdensrozes, grozos vai kastēs tās nolaižot baseina dibenā.
