Vakars. Rāmi plūst Pededzes upe, savus ūdeņus nesdama uz Daugavu.
Vakars. Rāmi plūst Pededzes upe, savus ūdeņus nesdama uz Daugavu. Tai krasti ir augsti, izņemot dažas vietas, kur tie nolaižas nedaudz zemāk, ļaujot ieraudzīt ūdens spoguli ātrāk nekā citur. Ūdens ir dzidrs, kas līgani groza ūdenszāles, kurās paslēpušās dažādas zivis. Upes grunduļi mierīgi ganās pēdējo palu sēklī un īpaši neuztraucas par vientuļu gājēju. Šur tur virs atvara parādās plunkšķis, tur sapals saķer nomaldījušos upes kārklu tauriņu. Abās upes pusēs ir daži siena šķūnīši, jo apkārt plešas gleznainas pļavas un tur esošie sirmie ozoli ainavu padara vēl skaistāku. Upē sakritušie ozoli kļuvuši melni un smagi, veidodami nelielus šķēršļus ūdens tecējumam. Zemākajā pļavā sāk veidoties miglas plīvurs, kas atdusas tuvākajā mežiņā, mums atnesdams pļavas puķu un pēdējā negaisa lietus svaigumu.
Līdz saules rietam nav tālu. Pūtēju orķestra vīri Mālupes salā ir ieradušies pilnā sastāvā, šoreiz viņi ir no Alūksnes. Ballētāju ir ļoti daudz, un visvairāk ir vietējo – mālupiešu. Daži ir ieradušies no Annas, Jaunannas, ar velosipēdiem un pat pajūgos. Neliels pulciņš ieradies no Brenčiem – četras jaunas meitenes un divi zēni, starp viņiem skaista pārdevēja brūnace. Ieraugot viņu, daudzi vietējie zēni apklust un skatās tikai uz viņu, radot vietējās meitenēs satraukumu.
(Turpmāk – vēl)
