Ministru kabineta sēdē skatīja grozījumus likumā par sociālo palīdzību, kas paredz ikvienam iedzīvotājam garantēto minimālo ienākumu līmeni.
Ministru kabineta sēdē skatīja grozījumus likumā par sociālo palīdzību, kas paredz ikvienam iedzīvotājam garantēto minimālo ienākumu (GMI) līmeni. Paredzēts, ka to var saņemt personas, kam ienākumi ir mazāki par 21 latu mēnesī un kas pilda likumos noteiktos līdzdarbības principus.
“Mūsu apstākļos nodrošināt visiem GMI nozīmē atteikties no palīdzības ārstēšanās un komunālo maksājumu segšanā, un vajadzības nonivelēt, piešķirot 21 latu mēnesī, ar ko nevar atrisināt daudzas problēmas. Turklāt nav iespējams noteikt, cik korekts ir cilvēks, deklarējot savus ienākumus,” atzīst Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētājs Guntārs Bērziņš.
Zviedrijā valsts garantē iedzīvotāju minimālos ienākumus, kas nodrošina ne tikai pārtikas iegādi, bet arī maksu par dzīvokli, telefonu un sabiedrisko transportu. Latvijā tas ir pašvaldību uzdevums. “Ko nevēlas darīt valdība, to noveļ pašvaldībām. Citur pilsētu un lauku iedzīvotājus uzskata par valsts pilsoņiem. Lai pašvaldība spētu garantēt iedzīvotāju minimālos ienākumus, sociālajam budžetam ir jābūt vismaz divas reizes lielākam,” secina G.Bērziņš. Tāpēc GMI noteikšana neko neatrisina, tikai vienkāršo pabalstu piešķiršanu. Matemātiskos aprēķinos, kas noskaidro – ir vai nav 21 lats cilvēkam, neņem vērā subjektīvo faktoru. “Līdz ar to zūd saikne ar iedzīvotājiem. Ja viņiem ir noteiktais GMI, pašvaldību neinteresēs, kā kārtot komunālos maksājumus, saņemt bērniem brīvpusdienas vai apmeklēt skolu, lai gan ir skaidrs, ka ar 21 latu visam nepietiek,” uzsver domes priekšsēdētājs.
