Starp 3.maijā saņemtajiem izsaukumiem dzēst četrus kūlas ugunsgrēkus ir Zeltiņu pagasta teritorijā šosejas Alūksne – Lejasciems malā degošā jaunaudze 0,2 hektāru platībā.
Starp 3.maijā saņemtajiem izsaukumiem dzēst četrus kūlas ugunsgrēkus ir Zeltiņu pagasta teritorijā šosejas Alūksne – Lejasciems malā degošā jaunaudze 0,2 hektāru platībā. Dzēšanā iesaistījās vietējie iedzīvotāji, tāpēc kopīgiem spēkiem izdevās apturēt liesmu izplatīšanos lielākā teritorijā.
“Iespējams, ka ugunsgrēku izraisījusi izmesta degoša cigarete vai arī tā ir ļaunprātīga dedzināšana. Cēloni noskaidros policija, bet meža īpašniekam ir radīti krietni zaudējumi. Viņš ir ieguldījis līdzekļus, lai iestādītu mežu, bet tagad viss būs jāsāk no jauna. Vajadzētu arī rēķināt, cik izmaksā dzēšanas darbi: algas, degvielas patēriņš, nolietoto automašīnu remonts… Turklāt ugunsgrēku dzēšana ir bīstama cilvēku dzīvībai,” skaidro Alūksnes virsmežniecības virsmežziņa vietnieks Laimonis Kļaviņš.
Šopavasar Alūksnes rajonā jau bijuši 13 meža ugunsgrēki. Tajos izdeguši 18 hektāri meža. Pagājušajā gadā izdega tikai 1 hektārs meža, tas nozīmē, ka sausais un siltais laiks veicina degšanas postu. “Ir viegli sodīt pensionārus, kuri nespēj nopļaut viņiem piederošo zemju platības. Var ne tikai paredzēt likt cietumā, pat draudēt ar nāves sodu. Tomēr tā nevar panākt, lai pērno zāli nededzinātu. Ja valdība neko nedara, lai tā nenotiktu, tad meži, pļavas un tīrumi degs arī turpmāk,” secina L.Kļaviņš. Ne vienmēr var pārmest īpašniekam, ka viņa pļava nav nopļauta. Varbūt viņš tur nolēmis stādīt mežu, nevis audzēt lopus. L.Kļaviņš uzskata, ka pašvaldībām varētu piešķirt finansējumu appļaušanai tiem saimniekiem, kuri paši to nespēj. Tie varētu būt Eiropas Savienības fonda līdzekļi. Turklāt tādējādi izdevumi būtu krietni mazāki nekā neskaitāmo ugunsgrēku dzēšanai patērētie resursi.
