Pagājušās nedēļas nogalē uz tikšanos ar “Jaunā laika” politiķiem Alūksnē bija ieradies kupls iedzīvotāju skaits. Kādreizējam Ministru prezidentam Einaram Repšem tika uzdots daudz neērtu jautājumu, un daudzi tā arī palika neatbildēti.
Pagājušās nedēļas nogalē uz tikšanos ar “Jaunā laika” (JL) politiķiem Alūksnē bija ieradies kupls iedzīvotāju skaits. Kādreizējam Ministru prezidentam Einaram Repšem tika uzdots daudz neērtu jautājumu, un daudzi tā arī palika neatbildēti.
JL savu priekšvēlēšanu kampaņu sāka Alūksnē, kur iedzīvotāju tikšanos ar politiķiem vadīja Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētājs Viktors Litaunieks (JL). Alūksnes sabiedrībā jau ilgāku laiku runā, ka arī V.Litaunieks kandidēs gaidāmajās Saeimas vēlēšanās. Pēc šīs tikšanās “Alūksnes Ziņas” sazinājās ar domes priekšsēdētāju, viņš apstiprināja, ka grasās kandidēt.
“JL Alūksnes nodaļa ir izvirzījusi mani deputātu kandidātos, bet vēl nekas nav zināms. Katras partijas sarakstā būs tagadējie valdības un Saeimas politiķi, novadu politiķi un tikai pa vienam reģionu politiķim, tādēļ vēl nav zināms, vai arī mans uzvārds tiks iekļauts sarakstā. Esot starp Saeimas deputātiem, ir lielākas iespējas palīdzēt savam reģionam finansiāli, virzīt sava reģiona projektu atbalstīšanu. Ir cilvēki, kas atbalsta mani un mudina kandidēt, ko arī darīšu,” teica V.Litaunieks.
Tiekoties ar alūksniešiem, gan E.Repše, gan Sandra Kalniete mudināja iedzīvotājiem noteikti doties uz gaidāmajām Saeimas vēlēšanām un balsot par godīgiem politiķiem. S.Kalniete mudināja vēlētājiem būt aktīvākiem un vairāk iesaistīties valsts politikas veidošanā, izsakot savu viedokli. S.Kalniete Latviju nākotnē redz kā labklājīgu valsti, kur dominē plaša iedzīvotāju politiskā līdzdalība, nevis valsti, kur vara pieder šauram cilvēku lokam. S.Kalniete pauda prieku par tikšanos ar Alūksnes sabiedriskajām organizācijām, kas esot “vienu soli no lielu darbu veikšanas” – iesaistīšanās valstisku jautājumu risināšanā.
“Nākamajos 7 gados katrs Latvijas iedzīvotājs no Eiropas Savienības netieši saņems 5000 latu. Tā ir ievērojama summa, tādēļ vēlētājam nevar būt vienalga, kā Latvija šos līdzekļus tērē. Mēs nedrīkstam balsot par tiem, kas šo naudu dalīs pēc postpadomju savienības principa – paši sev un savējiem,” teica S.Kalniete.
E.Repše uzsvēra, ka godīgajiem ir jābalso par godīgajiem, jo tad būs godīga valdība. Viņš ieteica cilvēkiem nevainot valdību pie neizdarībām, jo paši vien tādu ir ievēlējuši. “Negaidīsim brīnumus no valdības – tos varam gaidīt tikai paši no sevis. Koalīcijas valdības jau kopš 1918.gada Latvijā ir vajājusi sērga, jo vidējais valdības ilgums ir tikai viens gads,” aprēķinājis E.Repše. Viņš saskata, ka Latvija savu labklājību var iegūt caur investīcijām, jo ar moderno tehnoloģiju palīdzību cilvēks, arī dzīvojot Alūksnē, var investēt jebkurā pasaules valstī. Lielākā daļa valsts uzņēmumu ir izpostīti, tāpēc E.Repše mudināja veidot savus ģimeņu uzņēmumus. Tādējādi varēšot novērst valstī bezdarbu, ja ģimenes, draugu un paziņu lokā cits citam dotu darbu.
“Valdībai ir jāveicina valstī uzņēmējdarbība un jāmazina birokrātija. Pašlaik Latvijas lielākie tēriņi diemžēl ir pārmērīgā birokrātija un korumpētība,” ir pārliecināts E.Repše.
Vairāki iedzīvotāji E.Repšem uzdeva jautājumu par valdības pamešanu savu partijas principu dēļ, par desmitiem tūkstošu lielajām kompensācijām, kuras pēc pašu vēlēšanās pametot amatus saņēma seši JL ministri un to, vai E.Repšem neklātos pēc aiziešanas no ministra darba atdot iedzīvotāju saziedoto “honorāru”, ko viņš prasīja, uzsākot savu politisko darbību. E.Repše uzsvēra, ka “Jaunā laika” ministriem nevarot pārmest, ka viņi, aizejot no darba, saņem to, kas viņiem pienākas. “JL nepieņēma kārtību, ka kompensācijām jābūt tik lielām. JL nevarēja vairs izturēt to, kas notika valdībā, tādēļ aizgāja, jo negrib būt līdzvainīgs tajā, kas notiek,” teica E.Repše.
S.Kalnietei tika jautāts, vai viņai neesot kauns braukt priekšvēlēšanu kampaņā kopā ar E.Repši, kas ne vienu vien reizi ir nodevis valsti. Uz to S.Kalniete atbildēja, ka nav kauns, jo tieši JL ir partija, kurā viņa vēlas darboties, jo “nevēlas palikt malā”.
Kāds alūksnietis, kas šurp no Rīgas pārcēlies pirms gada dzīves dārdzības dēļ, ieteica Latvijā dibināt valsts un pašvaldību vadītāju universitāti. Tajā vajadzētu mācīties politiķiem, pirms doties amatos, lai viņi būtu kompetentāki un gādātu par tautu, nevis sevi. Viņu arī interesēja, “kur palicis E.Repšes zelta zirgs, kam tauta saziedoja savus līdzekļus, lai E.Repše varētu uzjāt varas tronī?”. Uz šo jautājumu tā arī netika saņemta atbilde.
Iedzīvotāji vēlējās izzināt E.Repšes domas, kādēļ tik mazā valstī kā Latvija ir tik daudz miljonāru un vai tas ir taisnīgi? E.Repše atbildēja, ka ir jāpriecājas un katram jācenšas līdzināties tiem miljonāriem, kas tos nopelnījuši ar darbu, un nožēlojot, ka valstī ir tādi miljonāri, kas līdzekļus guvuši, izlaupot valsti.
