Septiņus pasaules brīnumus pirmais nosauca grieķu vēsturnieks Hērods 5.gadsimtā pirms mūsu ēras. Savādi. Tikai vienu brīnumu viņš aizmirsa nosaukt. To sauc vienā vienīgā vārdā – mīlestība.
Septiņus pasaules brīnumus pirmais nosauca grieķu vēsturnieks Hērods 5.gadsimtā pirms mūsu ēras. Savādi. Tikai vienu brīnumu viņš aizmirsa nosaukt. To sauc vienā vienīgā vārdā – mīlestība.
Līdz mūsdienām no septiņiem pasaules brīnumiem pilnībā ir saglabājies tikai viens – Lielā piramīda. No pārējiem pāri palikuši apraksti un drupas. Apmēram pirms 5000 gadiem ir celta Ēģiptes Lielā piramīda Gīzā. Bet… Mīlestības piramīda gadsimtu gaitā ir mainījusies tūkstoš veidos un tomēr arvien palikusi tā pati. Iekārojama, gaisīga, mūžīga un trausla kā kāršu namiņš… Lai paturētu, piesaistītu, nepalaistu vējā mīlestību, cilvēks ir gatavs uz daudz ko. Pat uz maģiskām darbībām. Kas ir mīlestība? Mēdz teikt, ka ir īsta (dabiska, sirdsbalss rosināta) un neīsta mīlestība (kaislība, iekāre, pārejoša aizraušanās, ko vēlāk apzināt mēdz kā kļūdu). Kā atšķirt vienu no otras? Un kas tādā gadījumā tā saucamā seksuālā atkarība (no konkrēta objekta vai darbībām)? Ļaunas acs iedarbības, māņu, iedomu rezultāts?
Mazliet mīlestības anatomijas
Mīlestības iestāšanos zinātnieki saista ar iedzimtiem (tātad dažam no dabas dots vairāk, citam – mazāk) smadzeņu stimulatoriem – dofamīnu, neirepinfrīnu un citiem amfetamīniem. Šīs dabiskās ķīmiskās vielas cilvēkā rada ēstgribas zudumu. Mazinās pašsavaldīšanās (hormonu vētras, kas tik raksturīgas pusaudžiem). Rodas miega traucējumi. (Kā runčiem, kas korī skandina savu marta dziesmu.) Dabiski rodas secinājums (to apstiprina pētījumi), ka romantisku iemīlēšanos var aizstāt (personas, kam vajadzīga stimulācija?)… ar narkotikām, apmātību ar azartspēlēm (ārprāts, vai ne?!).
Mīlestībā izšķir trīs fāzes: bezpersoniskā dzimumtieksme (meklēšanās, kad konkrētais partneris vēl nav apzināts), kuras laikā smadzenēs pastiprināti izdalās hormons testosterons; romantiskā mīlestība (ir apzināts konkrēts objekts – reāls vai iedomāts), kad smadzenes pastiprināti izdala oksitocīnu, stimulējot nervu jūtīgumu un sniedzot lieliskus orgasmus; pieķeršanās un maigums ar raksturīgo kaisles noplakumu, beigšanos, amfetamīnu vietā tiek saražoti endofīni, kas nomierina nervu sistēmu. Zinātniski pierādīts, ka kaislīga mīla ilgst līdz četriem gadiem. Kas tādā gadījumā valda laulībā? Visticamāk, tā ir “miera osta”, saskaņa, kas ir dabisks kopdzīves turpinājums, saliedējot partnerus pēc pārdzīvotā sākotnējā jūtu un kaisles orkāna.
Mostas daba, mostas sirds
Mīlestības maģijā nepārspējams burvis ir pavasaris. Ko gan viņš dara ar mums?! Pavasara saulgrieži tautas zemapziņā ierakstīti kā auglības svētki. Ola – jaunas dzīvības avots. Olā snaudošais dīgļa spēks saistās ar vitālo enerģiju. Tāpēc olu izsenis uzskata par veselīguma iemiesojumu. (Lieldienās jāēd daudz olu, lai būtu stiprs.) Senatnē olas deva līdzi pat kapā… Arī Sauli un Mēnesi folklorā uzskata par zelta vai sudraba olu debesīs. Kas bija vispirms – ola vai vista? Lieldienās ola ir pavasara simbols, kas simbolizē dabas mošanos. Olu izmanto, lai attīrītu cilvēka biolauku (glāzē ar aukstu ūdeni iesit vistas olu, glāzi pa nakti liek pie gultas galvgalī; ja olas dzeltenums no rīta nav izplūdis, tad gulētāju ļauna acs nav noskatījusi; ja dzeltenums izplūdis, nākamajā naktī procedūru atkārto ar jaunu olu; tā dara tik ilgi, kamēr olas dzeltenums pa nakti saglabājies pilnībā). Mēdz teikt, lai cilvēks iedomājas, ka ap viņu ir zelta olas čaumala. Tad nekas ļauns klāt nepiekļūs. Šāds ieteikums sevišķi derīgs ir īpaši jutīgiem cilvēkiem, kas jūtas neaizsargāti.
Ja nu mīlas nav un nav
Pavasara saulgrieži – tas ir šūpošanās laiks. Šūpoles – veselīgas seksualitātes simbols. Pavasaris ir pārošanās, pilnasinības svētki. Ne jau velti šis brīdis saistīts ar rituālām darbībām, zināmu maģiju, suģestiju. Vēlme mīlēt un būt mīlētam (mīlētai) ir raksturīga ikvienai dzīvai būtnei. No visdziļākās senatnes dzīlēm līdz mūsdienām cilvēcē saglabājušās alkas atrast mūžīgās jaunības eleksīru un… mīlas dziru, kuru nobaudot izraudzītais objekts iekvēlotos pretmīlā. (Dod Dievs iedzirdīt īsto objektu, nesajaukt, citādi, kā liecina Tristiana un Izoldes piemērs, sekas var būt… lieliskas, bet neprognozējamas, pat traģiskas.) No kā tikai senatnē nav gatavota mīlas dzira!
Mūsdienu “Viagras” (zāles vīriešu potencies stimulācijai) radītāji varētu apskaust izdomas bagātos priekštečus, kas “kaisles drapes” gatavoja no… vardes, ķirzakas, čūskas, vilka kažoka, putna spalvām, miroņa kauliem, sāls, sēra un dažnedažādiem augiem, no kuriem daudzi bija pat visai indīgi (visticamāk, izraisīja reibuma efektu, kā rezultātā mīlamais objekts zaudēja modrību, “atslēdzās”). Mīlas ziedes senatnē gatavotas no zvirbuļa, no baloža asinīm. Bet no mīlestības dzērieniem, kā vēstī vēstures avoti, dažs labs esot zaudējis prātu. Mīlas dzēriena lietošana bieži vien senajos avotos aprakstīta kā slimību (atkarību) izraisoša prakse, kas var beigties ar nāvi. Mīlas maģijā līdzās iedzirdināšanai populāra ir arī ieēdināšana, lai modinātu kaislību. Visstiprākais līdzeklis ir piejaukt ēdienam vai dzērienam klāt kaut ko no cilvēka, kurā iekārotajam objektam ir jāiemīlas, – mati, nagi, sviedri, asinis pulvera veidā.
“Tu būsi mans vergs, darīsi visu!”
Kas gan nezina šo televīzijas reklāmu par sadomazohistu pakalpojumu piedāvājumu. Bargā dāma vilina mīkstčaulīgos vīriešus ar vārdiem: “Tu būsi mans vergs, darīsi visu, ko likšu!”
Izsenis ir akcentēta “ļaunas acs” nozīme mīlas maģijā. Šāds skatiens ievaino un pakļauj upuri vainīgā gribai. “Ļaunās acs” īpašnieks nepiespiež, bet slimīgi satricina cilvēku, izraisot viņā iedomāšanās spēku, satraucot “dzīvības sulas”, it kā no iekšienes aizdedzinot visu ķermeni. Mēdz teikt – cilvēks padevies mīlas dēmonam. Tas ir tieši tāds nevaldāmas kaisles stāvoklis, kad pār cilvēka miesu valda iegribas, bet pār prātu – fantāzijas, uzmācīgas domas. Cilvēks kļūst iedomu upuris.
Maģiski vārdi (domas) ir katras maģiskas darbības neatņemama sastāvdaļa. Izsenis mīlas maģijā īpašie vārdi (burvju vārdi) bija izdziedami, izkliedzami, čukstāmi – parasti slepus. Īpašie vārdi jāizrunā noteiktos apstākļos, noteiktā secībā, noteiktu skaitu reižu, piemēram, trejdeviņas reizes (kā pasakā – aiz trejdeviņām jūrām un kalniem). Runāšanu papildina rituālas darbības. Tā var būt spļaušana pār kreiso plecu trīs reizes pēc kārtas, pieskaršanās zemei. Lai vārdiem būtu spēks, tiek piesauktas stihijas – zeme, pazeme, ūdeņi, gaiss, uguns. Piesauc arī pagāniskās dievības vai kristīgos simbolus. Tas tiek darīts, lai vārdiem uzliktu “zīmogu”, piešķirtu īpašu spēku, kas ir lielāks par pašu buramvārdu runātāju. Bieži mīlas maģijā uzdevums (lūgums) ir ne tikai pieburt mīļoto (retāk atburt), bet arī vērsties pret laulības dzīves postītāju. Uzzinot par pielietotu burvestību, parasti tiek piemeklēta pretburvestība. Zīmīgi, ka kristīgās baznīcas oficiālā nostāja ir noraidoša pret pesteļošanu, buršanos, jo uzskata to par grēku. Uzskata arī, ka pret burvestībām stiprākā aizsardzība ir patiesa ticība Dievam, baušļu ievērošana un grēku nožēla.
***
– Kā senatnē latviešu meitas piebūra puišus?
* Dod mīļajam ūdeni dzert no savas pastalas.
* Dod mīļajam iedzert pie miesas pielipušu pirtsslotas lapu.
* Meita padusē patur maizi, cukura graudu vai ābolu un dod ēst mīļajam.
– Jāatceras!
Ja ieēdinātājs neizstāstot ieēdinātajam savu noslēpumu, tad abi kopā dzīvojot labi. Bet, kā ieēdinātais dabūjot taisnību zināt, tā viņš pret ieēdinātāju jūtot nepārvaramu riebumu.
– Kā meita puisi un puisis meitu pielabināja?
* Lai pielabinātu puisi, pietiek ielikt viņam nemanot kabatā lentīti, ko iepriekš meitietis pabraucījis sev gar krūtīm.
* Ar biksēm puiši sit meitas, bet meitas ar brunčiem sit puišus, lai skrien pakaļ.
* Apsien puiša drēbju gabalu ap meitas gultas kāju un tur deviņas dienas un deviņas naktis.
* Jāprasa iemīļotā puiša krekls, to sadedzina un pelnus izkaisa pār sevi.
– Lai vīrs sievu mīlētu
* Smeļot ūdeni upē, apmazgāt seju, rokas un ceļus, mazgājamo ūdeni dot vīram dzert.
* Ar dvieli ieberzē zināmu vietu un ūdeni, kur dvieli mazgā, vīram dod dzert.
No profesora Kārļa Strauberga apkopotajiem latviešu folkloras krātuves materiāliem
“Latviešu buramie vārdi”,
Rīgas paraugtipogrāfija, 1990.
***
– Lai atbrīvotos no kaislības, līdz sarkankvēlei nokaitētu nazi atdzesē glāzē ar aukstu ūdeni un virs tā izrunā vārdus tā, lai runātāja elpa skartu ūdens virsmu: “Dieva Tēva, Dieva Dēla, Dieva Svētā Gara vārdā, lai izzūd (vārds) kaislība uz (vārds) tāpat kā atdziest dzelzs aukstajā ūdenī.”
Šis rituāls jāatkārto piecas reizes no vietas. Tas jādara otrdienā dilstošā Mēnesī.
– Lai atbrīvotu no greizsirdības jūtām, skaita vārdus virs ūdens, ko cilvēkam dod dzert vai ko tas dzer. Vārdus runā trīs reizes pēc kārtas: “Ugunīgas sirds greizsirdības bultas ne zemi glauž, bet cilvēkus grauž, dvēseles moka, likteņus lauž. Kaut lidotu bultas pāri egļu galotnēm, kur putni brīvi jūtas, pāri krūmu lapotnēm, kur noslīktu purvā kā nešļavas grūtas. Lai no greizsirdības pāri nepaliek ne ziņas, ne miņas. Āmen.
