Šonedēļ Alūksnes rajona policijas pārvaldes īslaicīgās aizturēšanas vietu apmeklēja juriste Laila Grāvere, lai pārliecinātos, kā aizturēšanas vietā tiek ievērotas cilvēktiesības un vai tās netiek pārkāptas.
Šonedēļ Alūksnes rajona policijas pārvaldes īslaicīgās aizturēšanas vietu apmeklēja juriste Laila Grāvere, lai pārliecinātos, kā aizturēšanas vietā tiek ievērotas cilvēktiesības un vai tās netiek pārkāptas.
Alūksnes policijas īslaicīgās aizturēšanas vietā L.Grāvere apskatīja izolatora telpas, kameras, kurās mitinās īslaicīgi aizturētās personas, izzināja viņu dienas kārtību, ēdienreizes un interesējās par to, ko šīm personām dod ēst, kāda ir viņu personīgā higiēna, kad tās iziet pastaigā svaigā gaisā, kāda ir iespēja apmeklēt mediķi un tamlīdzīgi.
L.Grāvere pārstāv nevalstisko organizāciju – Latvijas cilvēktiesību centru, kas jau trešo gadu Latvijā veic Eiropas Padomes finansētu projektu “Cilvēktiesību ievērošana slēgtajās iestādēs”. Tādēļ izpēta, kā tiek ievērotas cilvēktiesības policijas izolatoros, psihiatriskajās slimnīcās, nelegālo imigrantu nometnē.
“Vizīšu laikā, kāda bija arī Alūksnē, šīs iestādes pārbaudām. Pēc tam varēsim izdarīt secinājumus, kas atbilst vai neatbilst Eiropas Savienības standartiem, kā tas sasaucas ar Eiropas Spīdzināšanas novēršanas komitejas rekomendācijām. Meklējam arī labos piemērus, kādi Latvijā ir, piemēram, Alūksnē, Dobelē, Aizkrauklē,” stāsta L.Grāvere.
Sūdzas vieni un tie paši
Viņa uzsver, ka mērķis ir panākt, lai slēgtajās iestādēs tiktu novērsti cilvēktiesību pārkāpumi no darbinieku puses pret ieslodzītajām personām un lai šajās iestādēs būtu kontrole arī no ārpuses.
“Par Alūksnes īslaicīgās aizturēšanas vietu man radās labs iespaids. Žēl tikai, ka nebija iespējas aprunāties ar kādu aizturēto personu un pajautāt, piemēram, kad viņi varēja piezvanīt advokātam, paziņot par savu aizturēšanu tuviniekiem un tamlīdzīgi. Protams, cilvēks pats ir vainīgs, ka ticis aizturēts, bet aizturot viņš nonāk tādā situācijā, kad viņa tiesības ir ļoti būtiski ierobežotas un viņš pats nav noteicējs pār savu dzīvi. Policists šajā gadījumā pārstāv valsti, kam ir jāievēro cilvēktiesības. Tomēr jāatzīst, ka sūdzības par cilvēktiesību pārkāpumiem bieži raksta vieni un tie paši pārkāpēji,” saka L.Grāvere.
Vajadzētu divreiz lielāku izolatoru
Alūksnē trīs reizes dienā īslaicīgi aizturētās personas tiek barotas ar ēdienu, ko piegādā no Alūksnes pansionāta, jo ēdiens no turienes ir pieejams arī brīvdienās un svētku dienās. Dienā aizturētā barošanai kā minimums ir jātērē 1,50 latu. Turklāt aizturētie no saviem tuviniekiem, draugiem saņem arī pienesumus.
“Bieži ir tā, ka viņi no pansionāta atgādāto ēdienu nemaz nespēj apēst. Policistam ir pazemojoši gadījumi, kad tuvinieku sarūpētās pienesumu somas ir tik smagas, ka aizturētais tās nespēj panest, tādēļ policistam ir jāpalīdz. Uzskatu, ka tā ir ņirgāšanās par policistu, ka viņam šādi ir jākalpo aizturētajam. Būtu jānosaka pienesumu minimālais un maksimālais apjoms, lai šādas situācijas neveidotos,” vērtē Alūksnes rajona policijas pārvaldes priekšnieks Ansis Gailītis.
Alūksnes policijas īslaicīgās aizturēšanas vietā personas nedrīkst uzturēties ilgāk par 10 dienām, pretējā gadījumā tiek pārkāptas cilvēktiesības – iespēja pilnvērtīgi nomazgāties, izglītoties un tamlīdzīgi.
“Šo prasību nespējam simtprocentīgi izpildīt, jo aizturētais vēl ir nepieciešams prokuratūras, tiesas darbā. Šādos gadījumos tiesa vai prokuratūra policijas pārvaldei raksta lūgumrakstus, un tikai tad drīkstam izolatorā aizturēto personu aizturēt ilgāk. Lai ievērotu visas cilvēktiesību normas, mūsu izolatoram vajadzētu būt uz pusi lielākam, lai ir atsevišķi nodalītas kameras vīriešiem, sievietēm, nepilngadīgajiem, tiesātām un netiesātām personām,” saka A.Gailītis.
Zog vai sabojā traukus
A.Gailītis norāda, ka, piemēram, Vācijā, kad aizturētais pamet kameru un ar konvoju tiek pārvests uz citu aizturēšanas vietu, kamera tiek rūpīgi dezinficēta un to dara attiecīgi speciālisti atbilstošā tērpā. “Te paši iegādājamies gumijas cimdus, dezinfekcijas līdzekļus un paši policisti veic dezinfekciju, jo nav finansējuma, lai algotu speciālu uzņēmumu. Kādas šādā gadījumā ir policista cilvēktiesības?” jautā A.Gailītis.
Alūksnes rajona Kārtības policijas biroja priekšnieks Zigurds Safranovičs uzsver, ka katru dienu īslaicīgās aizturēšanas vietā tiek pārskaitīti trauki, jo īslaicīgi aizturētās personas mēdz tos zagt vai sabojāt. Pagājušajā vasarā izremontēja izolatora telpas, bet jau pirmajā dienā aizturētais sabojāja sienu, ko nācās remontēt atkārtoti.
“Ja jau mums katrā policijas pārvaldē viss ir jādara kā Eiropas Savienībā, tad Latvijas valstij ir jāgādā par to, lai būtu resursi šo prasību izpildei, piemēram, abonējot īslaicīgi aizturētajiem periodiku, nevis ieteikt policistam no mājām nest viņiem lasīt savas avīzes,” saka Z.Safranovičs.
