Alūksnes tautas nama mākslinieciskās daļas vadītāja Dace Bukša ir starp tiem cilvēkiem, kas brīžos, kad citi atpūšas, gādā, lai viņiem būtu svētki. Tomēr D.Bukša par to neskumst, jo tā pašai ir iespēja ilgāk izbaudīt svētku noskaņu.
Alūksnes tautas nama mākslinieciskās daļas vadītāja Dace Bukša ir starp tiem cilvēkiem, kas brīžos, kad citi atpūšas, gādā, lai viņiem būtu svētki. Tomēr D.Bukša par to neskumst, jo tā pašai ir iespēja ilgāk izbaudīt svētku noskaņu.
“Man patīk Imanta Ziedoņa teiktais, ka visskaistākais ir vakars pirms svētkiem, kad viss vēl tikai būs – kad esam svētku gaidās. Un kultūras darbiniekam vienmēr ir šīs gaidas. Šogad pirms Lieldienām man tās ir jau divas nedēļas, kad gatavojamies, strādājam, lai šie svētki notiktu. Bet, kad darbs ir padarīts, varam uzelpot un doties mājās pie saviem mīļajiem. Katru gadu cenšamies izdomāt ko interesantu pasākumam, lai arī tradīcijas un ticējumi paliek nemainīgi,” saka Dace.
“Kad sāku strādāt šo darbu, vairāk izjutu to, ka darba dēļ varu mazāk laika veltīt ģimenei, bet tagad ir pierasts un bērni zina, ka tāds ir mans darbs. Taču es to vienmēr kompensēju – man svētdienas vakars būs brīvs, un tad ģimenē būsim visi kopā,” atzīst Dace.
Arī šogad viņas ģimenē krāsos Lieldienu olas. To dara visi kopīgi, bet bērniem visvairāk acis mirdz tad, kad no ietērpa iztin nokrāsoto olu.
Bukšu ģimenē ir gādīgs Lieldienu Zaķis, jo mazie bērni jau pirms Lieldienām zem spilvena atrada pa kādai Zaķa atstātai oliņai.
“Nokrāsotās olas izkārtojam grozā ar sūnām un citiem dekoriem, noliekam blakus zaķi, kas sargā oliņas,” saka Dace.
Viņa visiem vēl saulainas Lieldienas un – mīlestību.
