“Man Lieldienas ir pavasara svētki, kad atmostas daba. Mēs gatavojamies, lai tie būtu skaisti. Pošam māju un pagalmu, kā arī cenšamies attīrīt un sakārtot sevi. Olu krāsošana un šūpošanās visam piedod īpašu noskaņu.
“Man Lieldienas ir pavasara svētki, kad atmostas daba. Mēs gatavojamies, lai tie būtu skaisti. Pošam māju un pagalmu, kā arī cenšamies attīrīt un sakārtot sevi. Olu krāsošana un šūpošanās visam piedod īpašu noskaņu. Protams, svētkos klājam bagātāku galdu nekā ikdienā,” stāsta jaunlaiceniete Nora Sudare.
Lieldienās viņas mājās “Āres” būs kupla saime. Rīt no Barselonas atbrauks meita Gundega ar ģimeni un varbūt atvedīs kādu pārteigumu.
Otra meita Madara ar vīru un dēliņu te dzīvo jau ilgāku laiku. Pagājušajās Lieldienās viņa no Itālijas atsūtīja prāvu šokolādes olu. Nevarētu teikt, ka šīs būs starptautiskas Lieldienas, bet Madaras vīrs itālis Rafaels latviešu ieražas varēs iepazīt. Nora cer, ka viņam patiks. Viņas vārds itāliski nozīmējot – sievasmāte.
N.Sudare zina diezgan daudz vārdu itāliski, bet znots trīs mēnešos jau labi iemācījies runāt latviski. “Šodien visi krāsojam olas. Katrs liek lietā izdomu, tāpēc grūti prognozēt, kas iznāks. Kad bērni bija mazi, viņi lasīja zilpuķītes, pulkstenīšus un zaļus asnus, ko izmantoja krāsošanai kopā ar sīpolu mizām. Kad tas likās pārāk ierasti, ar nagu laku uzklāja rakstus. Man patīk krāsotās olās iekasīt rakstu vai zīmējumu ar asu nazīti. Izvārītas un vēl siltas olas ieziež ar taukvielu, lai tās spīdētu,” stāsta Nora.
Mazdēlu Ikaru Norai vajadzēs izšūpot. Madara vēlējās nopīt no klūgām lielu grozu dēliņam, bet pagaidām abas ar meitu pagatavojušas mazas vācelītes, kurās likt krāsotās olas.
N.Sudare atceras, ka savulaik vecmāmiņa palīdzējusi meitām veidot kompozīcijas no dabas materiāliem un olām, tāpēc viņas guvušas godalgotas vietas konkursos.
“Tagad vairāk noderīga esmu kā vecmāmiņa. Esmu pievērsusies ticībai, aizlūdzu par bērniem un mazbērniem, tāpēc viņi ir Dieva aizsardzībā. Varbūt ar laiku viņi paši nonāks pie ticības,” saka Nora.
