PLŪDOS: SASKATA ROMANTIKU. Gaujienas pagasta “Rāmnieku” saimniece Velta Ziediņa jau piecdesmito gadu ar nepacietību gaida pavasari, jo tad netālu no mājas plūstošā Gauja izkāpj no krastiem, applūdinot mājai piegulošās pļavas, sakņu dārzu un pagalmu.
PLŪDOS: SASKATA ROMANTIKU.
Gaujienas pagasta “Rāmnieku” saimniece Velta Ziediņa jau piecdesmito gadu ar nepacietību gaida pavasari, jo tad netālu no mājas plūstošā Gauja izkāpj no krastiem, applūdinot mājai piegulošās pļavas, sakņu dārzu un pagalmu.
Lai tad no mājas nokļūtu līdz lielajam ceļam, viņa pāri pļavai brauc ar laivu. Saimniece stāsta, ka tad, kad bijusi jauna, pat palu laikā nebaidījusies sēsties laivā, ļaujoties upes straujajiem viļņiem. Pēdējos gados sēsties laivā iznākot mazāk, jo plūdi novēroti arī ziemā. Ja tā, tad pavasara pusē to gandrīz neesot.
“Pie plūdiem esmu pieradusi, jo ar tiem vajadzēja sadzīvot kopš 20 gadu vecuma, kad ieprecējos “Rāmniekos”. Tas nekas, ja šobrīd pļavas un pagalms bez ūdens. Ja plūdu nebūs pavasarī, būs vasarā vai rudenī, jo neviens gads bez tiem nav bijis,” stāsta Vija.
Viņa atceras laiku, kad ūdens ilgi neplūdis prom. Tad ar laivu mērots ceļš pāri pļavai arī uz veikalu Igaunijā, kas no “Rāmniekiem” atrodas tikai trīs kilometru attālumā.
“Zābakos ūdens īsti nesmeļas, bet uz kūti, kas pāri pagalmam, plūdu laikā brienu kā pa ezeru. Agrāk ūdens nācis iekšā arī istabās, tāpēc uzreiz pēc apprecēšanās vīrs pacēla grīdu augstāk. Arī kūtī gotiņai mugura gandrīz atspiežas griestos. Tas tāpēc, lai ūdens iztek pa kūts grīdas apakšu un nesamirkst lopiņi,” stāsta saimniece. Viņa atceras gadu, kad slapjās vasaras dēļ plūdi bijuši rudenī. Noslīcis viss dārzā izaudzētais, tāpēc, lai, pārlaistu ziemu, vajadzējis pirkt kartupeļus.
(Turpinās no 1.lappuses)
Velta Ziediņa skubina aizstaigāt līdz Gaujai, kas ir tikai dažu desmitu metru attālumā no mājas un saimniecības ēkām.
“Redz, kā upe graužas arvien dziļāk sauszemē. Nebūs ilgi jāgaida, kad uz kaimiņos esošajām “Jaunrāmnieku” mājām vairs nebūs ceļa, vajadzēs braukt pāri pļavai. Arī tur, kur savulaik atradās sēre kā pludmalē, tagad izveidojies ar krūmiem un zāli apaudzis krasts. Vietā, kur manā jaunībā atradās neliels dārziņš, kurā auga baltais āboliņš, lai zosīm būtu ar ko mieloties, tagad plūst Gauja. Diemžēl cilvēks dabas priekšā ir bezspēcīgs,” secina Vija. Tomēr viņa negrasās pārcelties uz dzīvi pagasta centrā vai uz Alūksni pie meitas.
“Ko es pilsētā bez darba iesākšu? Te ar gotiņu un suņiem jānoņemas, dārzā kaut kas jāizaudzē. Nekur nav tik labi, kā pašai savā mājā, kur pavasaros Gaujas krastos zied ievas un pogo lakstīgalas,” saka Vija.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Alūksnes brigādes komandieris Intars Zitāns informē, ka rajona pašvaldībām ir uzdots vērtēt iespējamos plūdu draudus. Tiesa, rajona teritorijā nav tādu vietu, kur varētu rasties bīstama situācija. “Gaujienas pagastā ir vairākas mājas, kuras apdraud Gauja. Iedzīvotāji zina, kā rīkoties, un līdz šim iztikuši bez glābēju palīdzības,” atzīst I.Zitāns.
