Kā katru pavasari Sikšņu pamatskolas skolēni novēro gājputnu atgriešanos, sevišķu uzmanību pie- vēršot stārķiem. Informāciju par pirmajiem atlidojušajiem putniem viņi nodod Latvijas Ornitoloģijas biedrībai.
Kā katru pavasari Sikšņu pamatskolas skolēni novēro gājputnu atgriešanos, sevišķu uzmanību pie- vēršot stārķiem. Informāciju par pirmajiem atlidojušajiem putniem viņi nodod Latvijas Ornitoloģijas biedrībai (LOB).
“Šogad esam iesaistījušies arī projektā, ko īsteno visās Eiropas valstīs. Mēs ziņosim ne tikai par balto stārķi, bet arī par pirmajām bezdelīgām, dzeguzēm un svīrēm. Ornitoloģijas biedrība izteikusi vēlmi saņemt šādu informāciju ar interneta palīdzību. Stāstīsim, kurus putnus, kādā laikā un vietā esam redzējuši,” saka Sikšņu pamatskolas skolotāja Ināra Krauze.
Pašlaik aizpildītas vairākas LOB anketas par gājputnu atlidošanu, tās nosūtīs maija beigās, kad būs atlidojuši visi putni. Bērni jau redzējuši vairākus stārķus, dzērves, gārņus, arī bezdelīgu un strazdu. “Putni nezina, ka pie mums vēl ir tik auksts. Viņu orientieris ir dienas garums, tāpēc secina, ka ir laiks lidot uz ligzdošanas vietām,” norāda I.Krauze.
Viņa uzsver, ka nav iemesla sevišķi uztraukties par putnu gripas draudiem un tāpēc bezdelīgas no kūts nevajadzētu padzīt. Ar šo infekciju slimo galvenokārt ūdensputni. “Ornitoloģijas biedrības sanāksmē teica, ka katru gadu atrod beigtus putnus. Tāpat kā cilvēkiem ir gripas epidēmija, arī putniem ir šīs slimības uzplaiksnījumi. Protams, piesardzība nav lieka, tomēr panikai nav pamata,” atzīst skolotāja.
Latvijā gājputnu atgriešanās reģistrācijas pirmsākumi meklējami 19.gadsimta vidū. Regulāri pētījumi sākti 1996.gadā, kad iedzīvotāji ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību aicināti ziņot par pirmajiem gājputnu novērojumiem.
