Veiksmīgi startējot, D.Ozoliņa Apes vidusskolas komanda uzvarēja spēlē “Es savā profesijā”.
Veiksmīgi startējot, D.Ozoliņa Apes vidusskolas komanda uzvarēja spēlē “Es savā profesijā”.
Šī spēle, kas ilga trīs dienas, bija kā noslēgums Eiropas Savienības fonda un Cēsu pilsētas domes projektam “Karjeras izvēles pasākumi jauniešiem”. Piedalījās desmit komandas no dažādiem Vidzemes rajoniem, un apenieši vienīgie pārstāvēja Alūksnes rajonu.
“Iespēju piedalīties projektā mums piedāvāja kā pierobežas skolai,” saka skolotāja Māra Neidere. “Manas audzināmās klases skolēniem ir svarīga profesijas izvēle, tāpēc izlēmām, ka šeit varēsim iegūt noderīgas zināšanas un prasmes.”
Skolēni iesaistījās projektā jau mācību gada sākumā. Bija uzdots nopietns mājasdarbs – vākt informāciju par profesiju pieprasījumu savā rajonā. Lai to veiktu, bija jāpāršķirsta sava rajona laikraksti, kā arī jādodas uz valsts nodarbinātības dienestu. Šī informācija tiks apkopota un piesūtīta mūsu novada skolām. Janvārī uzzinājām, ka mūsu komandai izlozēta robežsardzes loma, par to bijām priecīgi.
Sākumā pieteicās daudz jauniešu, bet līdz galam izturēja un uz nometni Cēsīs devās pieci skolēni: Ieva Bernarde, Santa Bērziņa, Edgars Sīpols, Ervīns Čečiņš, Kaspars Bērziņš. “Mūsu komanda atšķīrās no citām ar puišu pārsvaru, turklāt arī ar spēles azartu. Par ieinteresētību un īstu iedzīvošanos lomā īpaši gribu uzteikt Ievu,” priecājas M.Neidere.
Spēlē bija paredzēts, ka nenotiek reāla darbība, bet komandu mērķis ir kopīgi izdomāt stratēģiju un taktiku, kā atrisināt doto problēmu. Šoreiz tā bija narkotiku apkarošanas, novēršanas situācija, kurā iesaistītas desmit dažādas institūcijas – policija, ārsti, pašvaldība, robežsargi, žurnālisti, valdība, baznīca, nevalstiskās organizācijas, izglītības iestādes.
“Pirms spēles saņēmām scenāriju par notikumu izdomātajā Jaunpilsētā, kas saistīts ar narkotiku izplatīšanos. Bija jāizplāno sešu dienu darbības, lai atklātu un novērstu šo pārkāpumu. Sadalījām pienākumus,” saka skolotāja.
Veicot katru slēptu vai atklātu gājienu (pārrunas, sanāksmes), tie bija rakstiski jāiesniedz savas grupas ekspertam. Komandas attiecīgi reaģēja uz citu atklātajiem gājieniem un veidoja “ķēdes reakciju”.
“Mūsu eksperte bija Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes Izmeklēšanas dienesta galvenā inspektore Svetlana Akmene. Ņemot vērā viņas ieguldīto darbu, komanda varēja labi sagatavoties nopietnajam pārbaudījumam. Spēles laikā ekspertu uzdevums bija vērtēt skolēnu izdomātos gājienus. Toties gala vērtējumu katrai komandai deva “svešie” eksperti,” stāsta M.Neidere.
Labāku vērtējumu guva komandas, kas situācijas izspēlēja visticamāk, atbilstoši reālajai dzīvei. Tikpat svarīga bija komandu aktivitāte, izdoma, apķērība, komunikabilitāte.
“Bija situācijas, kad vajadzēja atsaukties uz Latvijas Republikā pašreiz spēkā esošajiem likumiem, prast lietot terminoloģiju, tikties ar žurnālistiem (kuru lomās iejutās citas komandas skolēni). “Mans pienākums bija iejusties robežsargu komandas preses sekretāres lomā, vajadzēja runāt ar masu saziņas līdzekļu pārstāvjiem. Tas bija interesanti, un, iespējams, šī pieredze noderēs, izvēloties savu nākamo profesiju,” iespaidos dalās Santa Bērziņa. Mediķu komandas laborantam savukārt bija jānosaka, vai aizdomīgā viela ir narkotikas. Katras spēles dienas vakarā bija “televīzijas” ziņu izlaidums, kuru vadīja komanda “Žurnālisti”.
Spēles beigās tika rīkota plenārsēde, kur katrai komandai bija jāizskaidro savas rīcības un jāizvērtē to rezultāti. Vai tas bija viegli? Skolēni to uztvēra kā eksāmenu. Atbildot uz ekspertu jautājumiem, vai vēlētos strādāt šajā profesijā, diezgan bieži skanēja arī noliedzošas atbildes. Arī S.Bērziņa apgalvo, ka robežsardzē visdrīzāk gan nestrādāšot…
Apeniešiem bija sagatavota teatralizēta prezentācija par tēmu “Topošais robežsargs”, kur visi attēlojām šķēršļiem bagāto ceļu no skolas beigšanas līdz iestājai robežsargu koledžā. Tā izdevās interesanta un tika novērtēta ar 2.vietu. “Vēlamies šo uzvedumu kādā pasākumā parādīt arī savā skolā,” stāsta M. Neidere.
