Lauksaimniecības konsultāciju birojā: strādā 11 darbinieki. Šogad aprit 15 gadi, kopš Alūksnes rajonā, tāpat kā citviet Latvijā, izveidoja Lauksaimniecības konsultāciju biroju.
Lauksaimniecības konsultāciju birojā: strādā 11 darbinieki.
Šogad aprit 15 gadi, kopš Alūksnes rajonā, tāpat kā citviet Latvijā, izveidoja Lauksaimniecības konsultāciju biroju. Šo gadu laikā dienests ir pārtapis par Lauku konsultāciju biroju, jo būtiski ir paplašinājies tā darbības virziens.
“Sākumā bijām Lauksaimniecības konsultāciju birojs, tagad kopš 2004.gada esam Lauku konsultāciju birojs, jo lauki – tā nav tikai lauksaimniecība. Tāpēc būtiski ir paplašinājies arī dienesta darbības virziens, jo strādājam ne tikai pie augkopības un lopkopības, bet arī lauku ekonomikas dažādošanas jeb lietām, kas tieši nesaistās ar lauksaimniecību, piemēram, lauku tūrisma, sīkdzīvnieku audzēšanas, sēņu audzēšanas. Esam kā starpposms un padomdevēji zemniekiem starp Lauku atbalsta dienestu, Valsts ieņēmumu dienestu, Pārtikas un veterināro dienestu,” saka Alūksnes Lauku konsultāciju biroja vadītāja Viola Kaparšmite.
Pirms 15 gadiem birojā bija tikai divi darbinieki, tagad to skaits ir jau 11, jo arī sniegto pakalpojumu klāsts ir paplašinājies. V.Kaparšmite pieļauj, ka darbinieku skaits varētu vēl palielināties.
“Tagad birojā pilnu darba slodzi strādā arī ekonomikas speciālists, kas nemitīgi raksta ar lauksaimniecību un lauku attīstību saistītus projektus. Kārtojam grāmatvedību ne tikai zemniekiem, bet arī uzņēmējiem. Pašlaik birojā strādā četri grāmatveži, kā arī augkopības, lopkopības, veterinārmedicīnas speciālists. Ir speciālists, kura uzdevums ir sadarboties ar pagastu lauksaimniecības konsultantiem un piegādāt viņiem jaunāko informāciju. Ja agrāk mūsu biroja uzdevums bija aktivizēt lauksaimniekus, tad tagad mudinām panākt arī sava darba kvalitāti un mērķtiecīgi virzām attīstīties, specializēties noteiktā nozarē,” uzsver V.Kaparšmite.
Viola Kaparšmite norāda, ka Lauku konsultāciju birojs visā Latvijā apgūst Eiropas fondu līdzekļus, organizējot mācības zemniekiem.
“Šogad Alūksnes rajonā jau ir bijuši kursi biškopībā, par ārstniecības augiem, projektu rakstīšanu. Ir bijušas mācības bioloģisko saimniecību īpašniekiem. Mācības būs arī turpmāk. Maijā mūsu dienests startēs vēl vienā konkursā, lai gūtu finansējumu mācību organizēšanai, un ceram, ka tas arī izdosies. Pluss ir tas, ka mūsu dienests aptver visu Latviju, tādēļ šādos konkursos varam veiksmīgi startēt,” saka V.Kaparšmite.
Viņa priecājas, ka rajonā ir izveidojušās divas interešu grupas. Vienā pulcējas rapša audzētāji, otrā – piena lopkopji. Arī viņiem ir nepieciešamas dienesta konsultācijas.
V.Kaparšmite pozitīvi vērtē pagastu interešu grupu darbību un uzteic Liepnas, Pededzes pagastu.
“Esam novērojuši, ka tie pagasti, kas atrodas tālāk no rajona centra, vairāk dara paši, nevis gaida no citiem. Tomēr, manuprāt, katrā rajona pagastā var atrast kādu “rozīnīti” piemēram, Veclaicenes pagasta zemnieki meklē savu ceļu saimniekošanā, neskrien līdzi citiem un ļoti piemērojas saviem reālajiem apstākļiem. Kopš pagastos strādā lauksaimniecības konsultanti, daudzi zemnieki ir palikuši aktīvāki. Bet, lai to panāktu, ir jāiegulda liels darbs cilvēku iedrošināšanā. Cilvēkiem ir bail – ja kaut ko uzsāks, uzreiz būs klāt kontroles dienesti, bet mūsu uzdevums ir viņus iedrošināt un pārliecināt,” atzīst V.Kaparšmite.
Arī pašām Alūksnes Lauku konsultāciju biroja darbiniecēm nemitīgi ir jāapmeklē dažādas mācības.
“Izaugsme ir vērojama arī tajā, ka dodamies mācību braucienos uz ārzemēm. Pērn bijām Vācijā, Ungārijā. Turp kopā ar mums devās arī Alūksnes rajona zemnieki. Drīzumā pagastu lauksaimniecības konsultanti dosies divu dienu pieredzes apmaiņā uz Igauniju un apskatīs bioloģiskās saimniecības,” klāsta V.Kaparšmite.
Tuvākās ieceres dienestam Alūksnē saistās ar iekārtošanos plašākās telpās, kuras jau pašlaik remontē, lai apmeklētājs justos ērtāk un varētu individuāli runāt ar speciālistu. Bet vasarā biroja darbinieki dosies divu dienu ekskursijā uz Igauniju, tādējādi svinot sava dienesta 15 gadu jubileju.
“Mūsu dienesta nākotne ir, ka visiem speciālistiem, piemēram, augkopības, lopkopības un citiem, nauda būs jāpelna ar savām zināšanām, kā tas ir citviet Eiropā. Šiem speciālistiem būs jāzina visa jaunākā informācija, lai par maksu varētu kvalitatīvi konsultēt zemniekus. Ceram, ka tas izdosies. Bet, paplašinot pakalpojumu klāstu, vēlamies ne tikai rakstīt projektus zemniekiem, bet piedāvāt arī tādu pakalpojumu kā saimniecību ekonomiskā analīze. Ir iecere paplašināt arī grāmatvedības pakalpojumus. Plānots, ka drīzumā mūsu birojam būs otra darba automašīna, jo darīšanu ir ļoti daudz,” norāda V.Kaparšmite.
