Pašlaik Latvijā izstrādā jaunu Bāriņtiesu likumu, kas aizstās līdzšinējo likumu “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”.
Pašlaik Latvijā izstrādā jaunu Bāriņtiesu likumu, kas aizstās līdzšinējo likumu “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”. Alūksnes bāriņtiesas priekšsēdētāja Regīna Vorona vērtē, ka izmaiņas likumā ir ļoti nepieciešamas.
“Iepriekšējais likums ir pieņemts 1995.gada 6.novembrī. Protams, šajā laikā likumā ir veiktas vairākas izmaiņas, bet arī situācija valstī kopumā ir būtiski mainījusies, tādēļ nepieciešams jauns likums. Kad bāriņtiesas un pagasttiesas uzsāka darbu, tās lielā mērā veica arī sociālo darbu, jo tolaik likumā par sociālo palīdzību nebija skaidri nodalītas sociālā dienesta un bāriņtiesas funkcijas. Toties tagad jau vairākus gadus ir skaidri atrunātas sociālo dienestu funkcijas,” viņa saka.
Jaunajā likumā skaidri būs atrunātas bāriņtiesas tiesības un pienākumi, lietu izskatīšanas un lēmumu pieņemšanas principi. R.Voronu kā bāriņtiesas priekšsēdētāju gandarī tas, ka jaunajā likumā būs punkts: veikt pārrunas ar bērnu bez citu personu klātbūtnes.
“Tagad bieži dzirdam iebildumus no vecākiem vai vecvecākiem, ka bāriņtiesas darbinieki dodas uz mājām bez iepriekšēja pieteikuma un bez vecāku klātbūtnes runā ar bērnu, lai arī tas ir mūsu pienākums. Tagad tas būs atrunāts rakstiski un tam būs lielāks spēks. Likumā būs atrunāta arī psihologa līdzdalība kādas problēmas izpētē, kas atvieglos mūsu darbu. Tagad nereti cilvēki pārmet, ka nesaskaņojot aicina psihologu veikt ģimenes psiholoģisko izpēti. Reizēm mūs, bāriņtiesas darbiniekus, sauc par birokrātiem, saņemam dažādus lāstus, bet jebkurā lietā mūsu galvenais mērķis ir aizsargāt bērnu un strādāt viņa interesēs,” norāda R.Vorona.
Tagad Latvijā ir gan pagasttiesas, gan bāriņtiesas, bet turpmāk būs tikai bāriņtiesas, jo izpildāmās funkcijas ir vienādas. “Priecājos, ka ir izveidota Bērnu un ģimenes lietu ministrija, jo tā atvieglo mūsu darbu konsultējot. Toties izjūtam, ka skolās trūkst sociālo pedagogu. Mūsu darbā ir liela nozīme veiksmīgai sadarbībai ar citām pašvaldības institūcijām – sociālo dienestu, valsts un pašvaldības policiju, Skolu psiholoģiskās palīdzības centru, skolām. Šajā sadarbībā ir svarīgi, lai mēs nedublētu viens otra darbu, bet papildinātu. Piemēram, lietās par aprūpes – aizgādības tiesību atņemšanu vispirms darbs ir jāsāk sociālajam darbiniekam, izpētot ģimeni un atveseļojot to. Ja viņam tas neizdodas, aicina iesaistīties bāriņtiesu,” saka R.Vorona.
Viņa uzskata, ka jaunajā likumā nopietnāk ir norādīts bāriņtiesu pienākums nodrošināt bērnam, ja nepieciešams viņu šķirt no ģimenes, ārpus ģimenes aprūpi. To nodrošinot, vispirms ir jāmēģina atrast bērnam aizbildņus vai audžuģimeni, un tikai tad, ja tas neizdodas, bērnu var ievietot ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādē. Iepriekš tāda kārtība nebija noteikta.
“Aizbildņus varam viegli atrast, bet audžuģimeni – ne. Līdz šim Alūksnes rajonā vēl joprojām nav nevienas audžuģimenes. Bet es saprotu cilvēkus, jo tā ir ļoti liela atbildība. Turklāt audžuģimenē bērns uzturas neilgi un pēc tam maina ģimeni,” saka R.Vorona.
Tagad ir pieļaujams, ka pašvaldības sociālais darbinieks drīkst būt arī bāriņtiesas priekšsēdētājs, bet jaunais likums šos abus amatus strikti nodalīs.
“Sociālais darbinieks ir persona, kuram ģimene var uzticēties, atklāt savas problēmas – viņš “ārstē” ģimeni, bet bāriņtiesa ir kā lēmēji. Ja šos abus pienākumus dara viena persona, var zust objektivitāte,” klāsta R.Vorona.
Alūksnes bāriņtiesā nesen darbu ir sākusi jauna lietvedības pārzine Gunta Vanaga, kas studē arī jurisprudenci.
***
Fakti
Jaunais Bāriņtiesu likums paredzēs, ka:
par bāriņtiesas priekšsēdētāju varēs ievēlēt personas, kurām ir otrā līmeņa augstākā izglītība pedagoģijā, jurisprudencē, psiholoģijā, medicīnā un kā sociālajam darbiniekam;
par bāriņtiesas locekļiem varēs ievēlēt personas, kurām ir pirmā vai otrā līmeņa iepriekš minētā augstākā izglītība;
būs uzlabota darba samaksas un sociālo garantiju saņemšanas kārtība bāriņtiesu priekšsēdētājiem un locekļiem.
