Trešdien Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzeja telpās notika Alūksnes rajona.
Trešdien Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzeja telpās notika Alūksnes rajona
10. līdz 12.klašu skolēnu zinātniski pētniecisko darbu lasījumi, no kuriem labākie savus darbus prezentēs Rīgā, lai cīnītos par iespējām iekļūt kādā Latvijas Universitātes fakultāšu budžeta grupā.
“Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem šoreiz Alūksnes rajona zinātniski pētniecisko darbu lasījumos piedalījās tikai 11 skolēni, no kuriem visi pārstāvēja Ernsta Glika Alūksnes valsts ģimnāziju. Diemžēl pārējās Alūksnes rajona mācību iestādes atteicās no šīs iespējas, starp iemesliem minot skolēnu izstrādāto darbu līmeņa neatbilstību konkurencei valstī,” saka Alūksnes rajona vēstures skolotāju metodiskās apvienības vadītāja Anna Pušpure, kas piedalījās darbu vērtēšanā. Viņa stāsta, ka sākumā uz šiem lasījumiem bija pieteikusies arī skolniece no Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas, taču pēdējā brīdī šī meitene no dalības lasījumos atteicās, lai darbu varētu izstrādāt pilnīgāk un plašākai publikai to prezentēt nākamgad.
Pietrūkst dažādības
Darbus vērtēja ne tikai A.Pušpure, bet arī Natālija Pomerance no Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzeja un Meta Lerha no Ernsta Glika Alūksnes valsts ģimnāzijas. M.Lerha atzīst, ka kopumā skolēnu izstrādāto darbu un to prezentāciju līmenis bijis labs, taču pietrūkusi lielāka izvēlēto sekciju dažādība, kas liedza izvirzīt tālākai darbu izvērtēšanai vairāk skolēnu. “No visām sekcijām valsts lasījumos drīkst piedalīties ne vairāk kā divi cilvēki. Četri prezentētie darbi attiecās uz ekonomiku, bet pieci – uz kulturoloģiju, tāpēc mēs nevarējām izvirzīt valsts lasījumiem visus šajā sekcijā izstrādātos darbus, lai cik labas būtu prezentācijas un pašu darbu saturs,” saka A.Pušpure.
Viņa uzskata, ka skolotājiem vajadzētu pievērst lielāku uzmanību, kādā sekcijā skolēns grib darbu izstrādāt, jo ne visās ir vienlīdz liela konkurence. “Pēdējos gados nav izvēlēti darbu temati valodniecībā un mākslas zinātnē, lai gan iespējas šādus darbus izstrādāt ir bezgala daudz. Skolu lasījumos bija darbi pedagoģijā un psiholoģijā, taču rajona lasījumos tie netika piedāvāti. Jau divus gadus nav bijuši darbi, kas būtu saistīti ar socioloģiju. Pie šīs kategorijas varētu pieskaitīt vienu šodien prezentēto darbu par sieviešu klubiņiem, taču tam pietrūka skaitliskās analīzes,” stāsta A.Pušpure.
Interesanti un kvalitatīvi
Žūrija savā vērtējumā par labākajiem atzina sešus darbus, kuru autoriem tiks dota iespēja piedalīties zinātniski pētniecisko darbu lasījumos Rīgā aprīļa beigās. Šie skolēni ir Ieva Vilcāne no 10.klases ar darbu “Zobu veselība”, kā arī 12.klašu skolēni Juris Bricis ar darbu “Nekustamais īpašums Latvijā”, Līga Palma ar darbu “Alūksnes rajona senās svētvietas”, Ilze Vernera ar darbu “Viesnīca – ērta mājvieta tūristiem”, Gunta Salmiņa ar darbu “Skolēnu tiesības un pienākumi Ernsta Glika Alūksnes valsts ģimnāzijā” un Aija Vilka, kas izstrādāja darbu ar nosaukumu “Latviešu ārējā izskata pirmsākumi un mūsdienu iezīmes”.
I.Vernera un A.Vilka saņēma dāvanu kartes kā interesantāko darbu autores. Par žūrijai pievilcīga darba autoru tika atzīts arī Artūrs Treija, kas lasījumos piedalījās ar izstrādāto darbu “Grafiti”, taču uz lasījumiem Rīgā izvirzīts netika.
A.Pušpure atklāj, ka viņai ļoti patikusi Artūra Meleča uzstāšanās, prezentējot darbu “Lielogu dzērveņu audzēšana – netradicionālās lauksaimniecības nozare Latvijā”. “Šī puiša prezentācija bija ļoti pārliecinoša un labi izstrādāta. Tas ir svarīgs aspekts gadījumos, ja piedalās valsts līmeņa lasījumos, jo prezentācija ietekmē jebkuru žūriju,” viņa saka.
Domā par nākotnes iecerēm
Lielākā daļa dalībnieku atzīst, ka, izvēloties sava darba tēmu, balstījušies uz nākotnes iecerēm. Arī I.Vernera izvēlējusies sava darba tēmu, jo gatavojas studēt ar tūrisma un viesnīcu darbu saistītu specialitāti. “Es vēlējos iegūt personīgu ieskatu viesnīcu piedāvājumā un pakalpojumos, lai saprastu, kāda ir šīs jomas situācija ne tikai Alūksnē, bet visā Latvijā,” viņa stāsta. Citi tēmu savam darbam izvēlējušies intereses vadīti, piemēram, A.Vilkai apnikušas runas par latviešu pelēko matu krāsu un citiem ar latviešu izskatu saistītajiem stereotipiem. Viņa nolēmusi izpētīt, kādam tad īsti jāizskatās latvietim pēc visiem parametriem, ņemot vērā tādas pazīmes kā matu, acu krāsa, auguma uzbūves īpatnības un citu.
Darbu autori stāsta, ka vislielākās grūtības darbu izstrādē sagādājusi informācijas vākšana, kas mazpilsētā nav viegli iegūstama. A.Treija savam darbam izmantojis informācijas avotus angļu valodā, tāpēc tā gatavošana aizņēmusi vairāk laika. A.Vilka savā darbā akcentu likusi uz pētniecisko pusi, savukārt Santa Zvejniece, izstrādājot darbu “Vadības stili”, saskārusies ar citām problēmām informācijas vākšanā. “Man grūtības sagādāja materiālu pārbagātība, jo dažādās grāmatās ir atšķirīgs vadības stilu sadalījums,” viņa stāsta.
Tagad sešiem no viņiem tuvākās grūtības sagādās piedalīšanās zinātniski pētniecisko darbu lasījumos Rīgā. Atliek vienīgi cerēt, ka šīs grūtības tiks veiksmīgi pārvarētas un jau maija sākumā daļai uztraukumi par iestājeksāmeniem augstskolā vairs nebūs aktuāli.
