Koristi un skatītāji: ļaujas emocionālam piesātinājumam. Sestdien Alūksnes tautas namā notika Alūksnes skolotāju kora “Atzele” jubilejas koncerts.
Koristi un skatītāji: ļaujas emocionālam piesātinājumam.
Sestdien Alūksnes tautas namā notika Alūksnes skolotāju kora “Atzele” jubilejas koncerts, kurā klātesošie varēja pārliecināties par kora 20 gadu laikā iegūto profesionalitāti un spēju pārsteigt savus klausītājus ar aizvien jaunām niansēm kora skanējumā.
Koncerta sākums atspoguļoja visu koncerta būtību – ar gadu gaitā nostiprinātām tradīcijām ļaut izpausties jaunām kora skanējuma niansēm. Pat koncerta ievaddaļā visiem tik zināmā dziesma “Pūt, vējiņi!” šoreiz neskanēja tradicionālajā variantā un it kā iezīmēja visa turpmākā koncerta aprises. Pasākuma sākumā vadītāja Sanita Eglīte teica, ka koncerta pirmajā daļā varēšot dzirdēt gan jau dzirdētas un laika gaitā iemīļotas, gan pilnīgi jaunas dziesmas, kas kora repertuārā iekļautas tikai nesen.
Tas ļāva koncerta pirmo daļu klausīties kā savdabīgu stāstu, kurā parādīti gan kora līdzšinējās darbības spilgtākie momenti, gan nākotnes ieceres. Bija dzirdamas dziesmas, kas gatavotas oktobrī notikušajam Emīla Dārziņa starptautiskajam koru un kompozīciju konkursam, dziesmas, kuru izpildījums vēl tiks pilnveidots gaidāmajiem dziesmu svētkiem, kā arī dziesmas, ar kurām saistītās atmiņas ieguvušas laikazoba neskartas vērtības zīmolu.
Koncerta otrajā daļā uzsvars bija uz zināmām dziesmām ar vēl nedzirdētiem aranžējumiem un ļaušanos emocionālajam piesātinājumam, kas nepazuda līdz pat pasākuma izskaņai. Runājot S.Eglītes vārdiem, šajā daļā varēja dzirdēt dziesmas, kurās ieliktas tās vērtības, kas svarīgas “Atzeles” dziedātājiem un kuras saklausāmas ikvienā viņu izdziedātajā dziesmā.
Šajā daļā “Atzeles” pastāvīgajiem dziedātājiem pievienojās arī mazie “atzelēni”, kas tradicionāli iesaistās lielā kora pasākumos un no kuriem gadu gaitā izaugusi lielās “Atzeles” jaunā paaudze.
Arī Elīna Selga un Kristīne Baltiņa reiz papildināja mazo “atzelēnu” rindas, taču tagad klātesošos vairākkārt priecēja ar saviem solodziedājumiem. Dziesmas, kuru skanējumu papildināja mūziķi no Siguldas un Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas audzēknes, vairāk pēc savas tematikas atgādināja veltījumus kopīgām atmiņām, tāpēc nebija pārsteigums, ka koncerta izskaņā gan kora dalībnieki un diriģenti Jānis Baltiņš un Ina Perevertailo, gan klausītāji ļāvās emocijām par šo brīžu vienreizību.
Pēc pasākuma muzikālās daļas dalīja atzinības un goda rakstus, saņēma apsveikumus un laba vēlējumus. Starp apsveicējiem bija gan vietējās pašvaldības un izglītības iestādes, gan apsveicēji no citiem koriem un mākslinieciskajiem kolektīviem. Bija arī kuriozi momenti, kad kāda kolektīva atnestais puķu pušķis “noklīda” Alūksnes tautas nama viesmīlīgajās telpās, pašus jubilārus nemaz nesasniedzot, taču tas viss tikai papildināja to mīļuma sajūtu, kas šajā vakarā valdīja starp visiem klātesošajiem.
Pasākuma kulminācija bija salūts, ko dāvināja viens no kora pastāvīgajiem dziedātājiem Imants Dreiblats. Salūts, kuru vēroja gan koristi, gan diriģenti, gan visi koncerta klausītāji, bija kā izskaņa oficiālajai daļai, taču to, kā turpinājās kora jubilejas svinības tās neoficiālajā daļā, zina tikai kora dalībnieki paši.
