Diemžēl kartupeļu audzētājiem raizes sagādā kartupeļu gaišā gredzenpuve, kas ir nepatīkama augu karantīnas slimība.
Diemžēl kartupeļu audzētājiem raizes sagādā kartupeļu gaišā gredzenpuve, kas ir nepatīkama augu karantīnas slimība.
Ņemot vērā pēdējo gadu situāciju šīs slimības atklāšanā un apkarošanā, Zemkopības ministrija ir izstrādājusi normatīvu dokumentu 2006. līdz 2008.gadam, kura mērķis ir uzlabot kartupeļu produkcijas kvalitāti un palielināt bumbuļu ražību, kā arī ievērojami samazināt kartupeļu gaišās gredzenpuves izplatību Latvijā.
Dokuments paredz pakāpenisku sertificētas kartupeļu sēklas nomaiņu, valsts subsīdiju piešķiršanu sēklaudzētājiem sertificētas sēklas iegādei, atšķirīgu prasību izvirzīšanu sēklas un pārtikas kartupeļu audzēšanā un kontrolē, dažādu valsts institūciju sadarbību efektīvai kartupeļu gaišās gredzenpuves ierobežošanai, izveidot piemērotu dezinfekcijas līdzekļu sarakstu, kā arī ieviest efektīvu vienotas valsts uzraudzības un kontroles sistēmu, lai Latvijā izaudzēti kartupeļi spētu konkurēt arī dažādās Eiropas valstīs.
“Saimniecībās, kurās izaudzētie kartupeļi ir inficēti ar gaišo gredzenpuvi, jāievēro daudz dažādu pasākumu, piemēram, nekādā gadījumā nevajadzētu stādīt nezināmas izcelsmes nepārbaudītu sēklu, bet, pamanot pirmās infekcijas pazīmes, par to ziņot Valsts augu aizsardzības dienestam,” atgādina Valsts augu aizsardzības dienesta Vidusdaugavas reģionālās nodaļas vecākais inspektors Vladimirs Bleidels.
Speciālists iesaka obligāti likvidēt inficētos kartupeļus, nekādā gadījumā tos neatstājot stādīšanai nākamajā gadā. Rūpīgi dezinficējams inventārs, kas bijis saskarē ar inficētajiem vai nezināmas izcelsmes kartupeļiem. Uzmanība pievēršama arī nomātajai tehnikai – pirms izmantošanas savos kartupeļu stādījumos to vajadzētu rūpīgi dezinficēt. Lai neievestu slimības no citām saimniecībām, uzmanība jāpievērš arī maisiem un kastēm, ko saimniecība saņem apmaiņā. Taru nekādā gadījumā nevajag lietot bez rūpīgas dezinfekcijas.
***
Fakti
Gaišās gredzenpuves pazīmes:
tās vislabāk pamanāmas, ja kartupeli pārgriež šķērsām stolona piestiprināšanās vietai. Vadaudu gredzens vispirms kļūst stiklains, dzeltenīgs, pamazām gaiši brūna josla apņem visus vadaudus. Saspiežot bumbuli, no atmiekšķētajiem vadaudiem atdalās biezpienveida bakteriāli izdalījumi bez smaržas. Tas liecina par stipru infekciju;
par infekciju liecina arī kartupeļu virszemes daļa. Augs vīst, sākot no apakšējām lapām, lapu malas sarullējas uz augšu, lapas kļūst bālas, pelēki zaļas. Slimībai progresējot, lapas krāsojas dzeltenas, līdz kļūst tumši brūnas, ar izteikti nekrotiskām pazīmēm;
slimībai raksturīga slēptā infekcijas stadija. Gaišās gredzenpuves ierosinātājs augsnē nepārziemo, bet tas spēj saglabāties jaunajos bumbuļos. Stipra infekcija kartupeļu ražu samazina līdz
50 procentiem.
