Zem kuplās sniega egles Mazs zaķēns klusi tup, Jo šādā aukstā laikā Tam labāk palikt šeit.
* * *
Zem kuplās sniega egles
Mazs zaķēns klusi tup,
Jo šādā aukstā laikā
Tam labāk palikt šeit.
Visapkārt vēji gaudo
Un nikni vilki klimst,
Jo tiem par to nav bēdas,
Kad jauna diena nāks.
Drīz pierims niknie vēji,
Un saule uzlēks rīt.
Viņš cilpos atkal droši
Gar zaļo egli prom.
* * *
Vakaros, kad saule riet,
Tev pie logiem putni dzied.
Tādos brīžos man jau šķiet,
Ka tu vējiem vari līdzi skriet.
Pierimst apkārt visas čalas,
Miegā ieslīgst visas malas.
Zvaigznes spoži spīdēt sāks,
Miedziņš tev pār kalniem nāks.
Arī tev nu laiks ir doties
Un pie sapņiem ciemos posties.
Klusi actiņas tad vērsies,
Jauki sapņi klāt tev steigsies.
* * *
Tev ir jauka, maiga sirds,
Tavās acīs zvaigznes mirdz
Dvēselē, kas mīlēt liek.
Vai ar to tev nepietiek?
Tu mulsi sēdi kalnā klusi,
Un domas lido tev uz citu pusi
Kā mākoņi, kas projām slīd,
Par puisi kuru mīli klusi.
