Ticējums: kāds laiks ir Meteņos, tāds būs Lieldienās. Ziema vēl neatkāpjas, bet pavasarīgi spožā saule otrdien lika pilēt palāsēm no Eola tempļa jumta Alūksnes parkā.
Ticējums: kāds laiks ir Meteņos, tāds būs Lieldienās.
Ziema vēl neatkāpjas, bet pavasarīgi spožā saule otrdien lika pilēt palāsēm no Eola tempļa jumta Alūksnes parkā. Latviešu tautas ticējums vēsta – ja Metenī palāses pil un gailis no tām var padzerties, tad būs labs gads.
Visi Meteņdienas tradīciju rituāli ir saistīti ar auglības un bagātas ražas nodrošināšanu, jo senāk tieši ar Meteņiem sākās saimnieciskais gads. Acīmredzot alūksniešus gaida veiksmes, jo lieli un mazi pēdējā februāra dienā no visas sirds izmantoja iespējas sacensties: kurš tālāk aizbrauks no kalna, kura komanda spēcīgāka virves vilkšanā, kurš prasmīgāks savdabīgā slēpošanas skijoringā vai bumbiņas vadīšanā ar nūju. Tātad senas tradīcijas mūsdienīgā interpretācijā.
Parādē varēja redzēt speciālās pirmsskolas izglītības iestādes “Cālis” bērnus un audzinātājas, Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljona karavīru komandu “Sūrais šļūcējs”, “Ugunspaukšķu” un Alekseja komandu, Alūksnes ģimnāzijas “Daiļo Kazu” un viņas brigādi, kā arī citas komandas. To dalībnieki ar tradicionālajiem un netradicionālajiem braucamrīkiem laidās lejā no Eola tempļa kalna uz ezeru. Tiesa, pat tiem, kas aizbrauca vistālāk, neaugs gari lini, jo nav dzirdēts, ka kāds tos Alūksnes rajonā audzētu. Tomēr vizināšanās no kalna arī nodrošina, lai viss labi augtu. Galveno balvu par interesantāko braucamrīku saņēma Alekseja un Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljona komanda.
Pasākuma vadītājs Guntis Kozilāns plaši un izsmeļoši stāstīja par Meteņdienas ieražām un ticējumiem, kā arī noskaidroja, cik daudz par tām zina pieaugušie un bērni. “Meteņdienā cilvēki pulcējas kopā, iet ciemos. Tad ciemiņus gaida un nedrīkst raidīt prom. Ja būs laiks, tad arī es iešu,” saka Dagmāra Melece.
Ģimnāzijas skolotājas atzīst, ka šādu pasākumu pilsētas parkā varētu rīkot ģimenēm ar bērniem, lai tās veidotu komandas un sacenstos.
Balvu par viskuplāko komandu saņēma “Cālis”. Savukārt pieaugušo komandu “Daiļās kazas” bija veidojušas Alūksnes ģimnāzijas skolotājas. Skijoringā uzvarēja komandas “Ligitēni” un “Sīkie”, virves vilkšanā – “Cālis” un “Ligitēni”, arī kērlingā veiksme smaidīja “Cālim”, tātad paši mazākie ieguva visvairāk balvu. Stafetē uzvaru svinēja “Daiļās kazas” un Kate Veismane.
Meteņdienu svin septiņas nedēļas pirms Lieldienām. Tā iezīmē pavasara saulgriežu gaidīšanas laiku. Šajā dienā vēl pēdējo reizi iet ķekatās. Jo tās skaļākas, jo svētība būs spēcīgāka, vēsta tautas gudrība.
Alūksnes parkā tradicionālās maskas un čigāni neizcēlās ar skaļumu, tomēr kopējā jautrība bija tālu dzirdama.
Čalas pieklusa, kad kārdinoši sāka smaržot zirņi ar speķi. Tad pie Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljona lauku virtuves sastājās gara rinda, kas liecināja, ka svaigais gaiss ir rosinājis varenu apetīti.
Tikmēr Guntis Kozilāns iztaujāja par Meteņdienas tradicionālajiem ēdieniem – grūdeni un zīdeni. Visos izmanto cūkas gaļu, jo pēc Meteņdienas sākas gavēnis. Ne velti Metenis nāk ar cūkas kāju, šņukuru, ausi, miežu plāceni un pīrāgiem.
Alūksnes tautas nama mākslinieciskās daļas vadītāja Dace Bukša atzīst, ka par Meteņdienas pasākumu paldies pelnījis Edijs Gusts. Viņš rūpējās, lai sniegā un uz dīķiem būtu ierīkotas pasākuma norises vietas. Teicami savus pienākumus veica Ievas teātra režisore Ieva Malteniece un teātra aktieri, kā arī Sanita Jurģīte, Kārlis Bībers, Juris Kupčs un bataljona karavīri. Kāds laiks Metenī, tāds ir arī Lieldienās. Varbūt tad parkā būs arī tikpat jauks pasākums?
