Es gribu ieraudzīt sauli, Kas spoži debesīs mirdz. Tad atkal sastapt tevi Kā rozi, kas upmalā zied. Es gribu ieraudzīt zvaigzni, Kas debesīs tālu mirdz. Un varbūt man izdosies vienu No debesīm pasniegt tev klāt.
* * *
Es gribu ieraudzīt sauli,
Kas spoži debesīs mirdz.
Tad atkal sastapt tevi
Kā rozi, kas upmalā zied.
Es gribu ieraudzīt zvaigzni,
Kas debesīs tālu mirdz.
Un varbūt man izdosies vienu
No debesīm pasniegt tev klāt.
Bet sapņi ir sapņi, es zinu,
Un nevajag tādēļ skumt,
Jo varbūt tikai to vienu
Tu sastapsi šodien vai rīt.
* * *
Sēžu noskumis uz celma,
Manās domās – tikai tu.
Šādos mirkļos sapņos klīstu
Un pie sevis klusi vīstu.
Apkārt zaļās egles šalko,
Bērzu zaros ieskrien vējš,
Blakus strautiņš klusi čalo,
Un ap sirdi viegli kļūst.
Tad es sapurinu galvu,
Paklausos, kā putni dzied.
Pieceļos no celma klusi,
Dodos es uz māju pusi.
* * *
Kad nolaižas krēsla
Pār sniegotiem kalniem,
To smailes pret debesīm
Ugunīs mirdz.
Un, raugoties šajā
Burvīgā naktī,
Man priekā klusi
Iesmeldzas sirds.
Tā stāvu un skatos,
Kā debesīs sārtās
Balti kā gulbji
Mākoņi skrien.
Drīz redzu, kā parādās
Sudrabains mēness
Un debesīs zvaigznes
Kā dimanti mirdz.
Es tev sūtu sapņu ziedus,
Tādus, kuri nenovīst.
Šajā vēlā vakarstundā
Domas man ap tevi klīst.
